D vitamīna lietošana var palīdzēt samazināt svaru un mazināt nākotnes sirds un metabolo slimību riska faktorus bērniem ar lieko svaru un aptaukošanos, secinās pētījumā, kura rezultāti ziņoti 57. Ikgadējā Eiropas bērnu endokrinoloģijas biedrības kongresā.
Aptaukošanās ir zināms kā astmas attīstības riska faktors, bet jaunā pētījumā pierādīta pretēja saistība: cilvēkiem ar astmu ir lielāka iespējamība, ka būs aptaukošanās.
Mammām ar paaugstinātu glikozes līmeni grūtniecības laikā, pat ja netiek diagnosticēts gestācijas diabēts, ir paaugstināts 2.tipa cukura diabēta attīstības risks dekādi pēc grūtniecības, salīdzinot ar grūtniecēm ar normālu glikozes līmeni.
Liekais svars jauniešiem var būt paaugstināta asinsspiediena un sabiezēta sirds muskuļa cēlonis, kas vēlākos gados rezultējas sirds slimībās, secināts pētījumā.
Aptaukošanās ir stāvoklis, ko raksturo taukaudu ekscess. To parasti saista ar palielinātu ķermeņa masu. Aptaukošanās var attīstīties pacientiem ar normālu svaru. Ievērojamu svara pieaugumu var novērot uz muskuļu, nevis taukaudu masas rēķina (body building).
Pētnieki atklāja, ka augsts ķermeņa masas indekss (ĶMI) pusaudžu gados, var ietekmēt kognitīvo funkciju pusmūžā. Tomēr šis efekts tika novērots tikai tiem pieaugušajiem, kuriem ir bijis zems sociālekonomiskais stāvoklis pusaudžu vecumā.
Zināms, ka bērnu aptaukošanās ir augoša un aktuāla problēma ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Izrādās, ka problēmu var labāk risināt, vecākiem mainot sarunas akcentus ar saviem bērniem. Nesen veikts pētījums, kura rezultāti publicēti JAMA Pediatrics, atklāj, ka vecāki, kas iesaistās sarunās ar saviem bērniem par veselīgas ēšanas paradumiem, saņem mazāk pretreakcijas salīdzinājumā ar vecākiem, kas ar bērniem runā nevis par veselīgu uzturu un regulāru ēšanu, bet gan par ķermeņa masas kontroli un lieko svaru.
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Osteoporoze ir hroniska slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālblīvums, izmainīta kaulu mikroarhitektūra, tāpēc samazinās kaulu kvalitāte un palielinās lūzumu risks. [1] Rakstā apkopota informācija par indikācijām DEXA izmeklējumam, osteoporozes diagnostiku, ārstēšanas iespējām.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
Saaukstēšanās — angliski common cold: tulkojot sagaidām, ka tā ir vienkārša, parasta slimība. Tātad tveram viegli! Bet tajā pašā laikā saaukstēšanās ir viens no galvenajiem iemesliem īslaicīgai darbnespējai, kā arī nozīmīgs slogs primārajā aprūpē, sākoties rudens sezonai.