Jauns pētījums sniedz pierādījumus par protonu sūkņu inhibitoru (PSI) un histamīna–2 receptoru antagonistu (H2RA) ilgtermiņa lietošanas drošumu gados vecākiem pieaugušajiem, nekonstatējot palielinātu demences vai kognitīvo izmaiņu risku.
887 veselības nozares speciālisti saņēmuši sertifikātu par Riga TechGirls bezmaksas apmācības programmas “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” apguvi, kuras laikā trīs mēnešos tiešsaistes un praktiskajās nodarbībās pilnveidoja zināšanas par dažādu rīku un tehnoloģiju lietošanu veselības aprūpē.
Līdz šim pētījumos izteikts pieņēmums, ka transpersonām ir lielāks suicīda un mirstības risks nekā vispārējai populācijai, taču lielapjoma populācijas pētījumu šajā virzienā nebija.
Uzreiz gribētos skeptiski iebilst: nē! Bet, sākot sarunu ar mākslīgā intelekta (AI) sarakstes robotu jeb čatbotu, varētu būt pārsteigums, cik precīzi tas nosaka diagnozi, cik personisku pieeju atrod, pamatojot ar izklāstīto slimības vēsturi.
“Gandrīz katra jauna farmaceita sapnis ir sava aptieka, taču tikt pie tās drīzāk ir veiksme un apstākļu sakritība,” saka MADARA ZĀRDIŅA. Viņa ir jauna, apņēmīga farmaceite, īpašniece Madaras aptiekai Jaunpiebalgā un filiālei Rankā. Atslēgvārds Madaras Zārdiņas stāstā līdzās veiksmei ir arī stipra komanda, ko veido ģimene un kolēģi.
“Endokrinoloģija ir sarežģīta medicīnas nozare, tāpēc ekskluzīva. Nereti diagnozes noteikšana līdzinās krustvārdu mīklas risināšanai, kad pie rezultāta nonāc, ejot pakāpeniski, soli pa solim. Un tas man vienmēr šķitis saistoši,” uzsver viena no valsts labākajām endokrinoloģēm, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centra ambulatorās daļas vadītāja Dr. UNA GAILIŠA.
Depresija kādā dzīves posmā skar katru ceturto pasaules cilvēku. Lai gan ir daudzas ārstniecības modalitātes — psihoterapija, dzīvesveida izmaiņas, psihofarmakoloģija, neirostimulācija, kuras var atvieglot ar depresiju sirgstošā pacienta dzīvi, tomēr remisiju daudzi nepiedzīvo un daudziem ir arī recidīvi. Īstas izpratnes par to, kas tieši izraisa depresiju, nav, bet ir hipotētiskas teorijas.
Sausās acs slimība (SAS) būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, tās sastopamība abu dzimumu pārstāvjiem pieaug līdz ar vecumu: par SAS simptomiem ziņo tikai 8,4 % cilvēku, kas jaunāki par 60 gadiem, bet 70—79 gadu vecumgrupā sūdzības pauž 15 % un virs 80 gadu vecuma — 20 % indivīdu. Izprotot kopējās globālās iedzīvotāju novecošanās tendences, ir skaidrs, ka sūdzības par SAS kā sabiedrības veselības problēmu tikai augs.
Sasniegumi vēža ārstēšanā — ķirurģija, ķīmijterapija, mērķterapijas līdzekļi, imūnterapija un staru terapija, kā arī šo metožu kombinācija — ievērojami uzlabojuši onkoloģisko slimnieku izdzīvošanu un pagarinājuši viņu dzīvildzi. Tomēr daudzi pacienti gan audzēja, gan ar to saistītās terapijas blakņu dēļ piedzīvo negatīvas kognitīvo funkciju izmaiņas, kas saglabājas pēc ārstēšanas beigām un negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti. Tas notiek gan CNS, gan ne–CNS audzēju gadījumā — kā bērniem, tā pieaugušajiem. [1]
Fimoze ir fizioloģisks vai patoloģisks stāvoklis, kas izraisa grūtības atvilkt priekšādiņu. Fimozi var sastapt visu vecumu vīriešiem, bet biežāk zīdaiņiem un zēniem līdz pubertātes vecumam. Lai gan fimoze nav īpaši bīstama, tā var izraisīt dažādas komplikācijas — infekciju, urinācijas traucējumus, sāpīgu erekciju. Rakstā aplūkoti fimozes rašanās iemesli, simptomi un ārstēšanas iespējas, sniegtas rekomendācijas profilaksei.
Žults reflukss (duodenogastroezofageālais reflukss, duodenogastrālais reflukss) ir stāvoklis, kas rodas, kad žults un/vai cits saturs, piemēram, bikarbonāti un aizkuņģa dziedzera enzīmi, plūst uz augšu no divpadsmitpirkstu zarnas kuņģī un barības vadā. [20] Savukārt skābes reflukss (gastroezofageālā refluksslimība) ir rezultāts kombinācijai, kas rodas paaugstināta skāba kuņģa satura dēļ refluksa barības vadā un pasliktināta refluksa klīrensa dēļ no barības vada. [5; 25] Par atšķirīgo un kopīgo — šajā rakstā.
Nepieciešamā palīdzība mājās onkoloģiskam pacientam un viņa ģimenei var būt gan fiziska aprūpe (palīdz nodrošināt sociālais dienests), garīga (palīdz nodrošināt kapelāns vai garīdznieks), psihoemocionāla (palīdz nodrošināt ārsts psihoterapeits vai psihologs), medicīniska (ģimenes ārsts, medicīnas māsa, kas darbojas pēc paliatīvās aprūpes principiem).
Grūtniecība ir viens no svarīgākajiem posmiem sievietes dzīvē. Lai grūtniecība būtu veselīga un droša, ir svarīgi nodrošināt atbilstošu aprūpi un izglītību. Rakstā aplūkoti galvenie principi, kā sievieti sagatavot grūtniecībai un kā to vadīt, lai nodrošinātu labāko iespējamo rezultātu.
C hepatīts ir vīrusinfekcija, kas rada iekaisumu aknās un var noritēt akūti un/vai hroniski. Hronisks C hepatīts var progresēt līdz aknu cirozei un aknu vēzim. PVO noteikusi mērķi — līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu veselībai. Latvija seko šim mērķim, taču, lai to sasniegtu, skaidri jāzina, kādi ir inficēšanās ceļi, kādas ir C hepatīta klīniskās un ektrahepatiskās izpausmes, kuri no iedzīvotājiem ierindojami paaugstināta riska grupā un vai katram Latvijas iedzīvotājam vismaz reizi dzīvē būtu jāveic C hepatīta tests.
Hipotireoze ir biežākais vairogdziedzera funkcijas traucējums. Tās sastopamība populācijā pēc daudzu pētījumu meta–analīzes datiem Eiropā sasniedz 3,05 %. Nediagnosticēta hipotireoze konstatēta gandrīz 5 % gadījumu (4,94 %). [1] Var runāt par vairākiem hipotireozes variantiem: primāru, sekundāru, terciāru un kvartāru jeb tireoīdo hormonu rezistences sindromu.
Ārstu bērni nereti izvēlas iet vecāku pēdās. Neapzināti. Arī šis ir viens šādiem stāstiem. Traumatologs ortopēds AIGARS VUGULIS specializējies rokas ķirurģijā — šajā jomā viņam ir jau vairāk nekā 20 gadu pieredze. Viņa dēls Dr. RIHARDS VUGULIS pēc karjeras hokejā atradis savu aicinājumu medicīnā un pašlaik ir traumatoloģijas ortopēdijas rezidents. Sarunā viņi atklāj, kā ir dalīt vienu jomu, kādi tēva padomi visvairāk noder un kāds ir laimīga ārsta dzīves noslēpums.
Migrēna, iespējams, ir stigmatizējošāka nekā demence, Parkinsona slimība, insults — lielākoties tāpēc, ka tiek uzskatīta par parastām galvassāpēm. Tikmēr pacienti, īpaši smagas migrēnas gadījumā, izjūt bezspēcību, dusmas, vientulību un skumjas, jo sāpju pārvaldība un sabiedrības atbalsts ne vienmēr ir pilnvērtīgs. Kā varam radīt labāku vidi migrēnas pacientam? Izglītojoties un veicinot izpratni. Kādā situācijā ir migrēnas pacienti Latvijā? To vaicājam Dr. Lindai Zvaunei, neiroloģei, algoloģei, kas specializējusies galvassāpju pārvaldībā.
Nemaz ne tik sen pieredzējām brīdi, kad mūsu prātu pārņēma tikai viens vīruss — Covid–19. Tas bija laiks, kad tādi infekciju izraisītāji kā gripas vīruss un RSV kļuva mazaktuāli. Jau 2022. gada vasarā pakāpeniski novērojām iepriekšējo infekcijas slimību atgriešanos sabiedrībā. Gripa, RSV, garais klepus, pneimokoku infekcija — šobrīd rūpe jātur par katru no tiem. Īpaši būtiski atcerēties par riska grupām un profilakses pasākumiem.