Medscape Medical News aptaujas veidā ārstiem vaicājuši neērtus un pat pretrunīgus jautājumus, piemēram, par romantiskām attiecībām ar pacientu, par kompetences testu nepieciešamību laikam ejot un ne tikai. Ziņojumā iekļauti dati par 1000 pilnas slodzes klīnicistiem ASV no 29 dažādām specialitātēm.
Nemaz ne tik sen pieredzējām brīdi, kad mūsu prātu pārņēma tikai viens vīruss — Covid–19. Tas bija laiks, kad tādi infekciju izraisītāji kā gripas vīruss un RSV kļuva mazaktuāli. Jau 2022. gada vasarā pakāpeniski novērojām iepriekšējo infekcijas slimību atgriešanos sabiedrībā. Gripa, RSV, garais klepus, pneimokoku infekcija — šobrīd rūpe jātur par katru no tiem. Īpaši būtiski atcerēties par riska grupām un profilakses pasākumiem.
Gripas vīruss sezonu no sezonas strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku. Kaut izplatība lielākoties notiek gaisa—pilienu ceļā (pat 2 m rādiusā no inficētās personas), inficēties var, piemēram, sarokojoties ar kādu vai pieskaroties inficētai virsmai. Pasaulē ikgadējā gripas epidēmija nozīmē 3—5 miljonus gadījumu ar smagu slimības gaitu un 290 000—650 000 nāves gadījumu, [2] tāpēc šo infekcijas slimību nedrīkst uztvert nenopietni.
Šā brīža rekomendācijas paredz oseltamivīra ordinēšanu visiem bērniem, kas hospitalizēti gripas dēļ. Taču līdz šim pieejami tikai ierobežoti pierādījumi tā efektivitātei slimnīcas apstākļos. Lai noskaidrotu, vai agrīna oseltamivīra terapija hospitalizētiem bērniem ar gripu ir saistīta ar labāku veselības iznākumu, tika veikts daudzcentru retrospektīvs pētījums.
Saslimstība ar gripu bērnu vidū katru gadu ceļ finansiālo slogu veselības aprūpes sistēmā. Zinot, kādas ir ar veselības aprūpi saistītās izmaksas pediatriskās gripas gadījumā, ir iespējams izstrādāt uz vērtībām balstītus lēmumus, lai veicinātu efektīvu imunizācijas stratēģiju attīstību.
Pieaugušajiem, kuri ir stacionēti un kuriem vienlaikus ir Covid-19 un gripa, ir daudz lielāks smagas slimības gaitas un nāves risks, salīdzinot ar pacientiem, kuriem Covid-19 ir atsevišķi vai kopā ar citiem vīrusiem, liecina pētījumi.
Šogad valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt visi bērni līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāji no 50 gadu vecuma, - to paredz 1.februārī valdībā atbalstītie grozījumi Vakcinācijas noteikumos.
Visā pasaulē vēl arvien viena no veselības aprūpes speciālistu galvenajām apspriedes tēmām nešaubīgi ir SARS–CoV–2 ierosinātais Covid–19. Pandēmijas ietekmē vērojamas būtiskas izmaiņas sabiedrības ikdienā, migrācijas un ceļošanas plūsmā, veselības aprūpes sistēmu organizācijā, tāpēc nav brīnums, ka praktiski nepamanīta klāt ir kārtējā rudens sezona.
Antivirāla terapija tiek rekomendēta hospitalizētiem pacientiem ar epidemioloģiskām/klīniskām aizdomām par gripu vai apstiprinātas gripas gadījumā, taču iztrūkst ticamu datu par taktiku bērnu gadījumā. Šajā pētījumā izvērtēja antivirālās terapijas efektivitāti saistībā ar hospitalizācijas ilgumu bērniem.
Bažas par to, ka gripas sezona varētu pārklāties ar jau esošo Covid–19 pandēmiju un vēl vairāk noslogot veselības aprūpes sistēmu, tomēr nepiepildījās. 2020.–2021.gada gripas sezonu var raksturot ar neraksturīgi zemu vīrusa cirkulāciju visā ASV teritorijā.
Gripa mūsu platuma grādos ir infekcijas slimība, kuras izraisītājs mums jau pazīstams, pret kuru izstrādāta vakcīna (pielāgota katru gadu) un ir iespējama etiotropa un simptomātiska ārstēšana.
Angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru vai angiotenzīna II receptora blokatoru (ARB) lietošana asinsspiediena mazināšanai, samazina mirstības risku no gripas un pneimonijas.
Pētījumā ar vairāk nekā 80 000 pieaugušo, kuri tika hospitalizēti ar gripu astoņu gripas sezonu laikā, secināja, ka 12 % pacientu attīstījās nopietnas sirds komplikācijas.
Pretgripas vakcīna samazina infekcijas iespējamību, bet tomēr, šī brīža vakcīnu efektivitāte ir tikai 40 – 60 %. Jaunā pētījumā pierādīts, kā izmainās RNS līmenis šūnās pēc infekcijas vai vakcīnas. Šis atklājums var palīdzēt izstrādāt vēl efektīvākas pretgripas vakcīnas.
Nesteroīdie pretsāpju līdzekļi (NSPL) ir plaša farmakoloģiska grupa, kurā nav viena ideāla preparāta visiem pacientiem. Katrā gadījumā, ņemot vērā pacienta sūdzības un blakusslimības, būs drošāk un efektīvāk, ja zināsim, tieši kuru NSPL pārstāvi lietot attiecīgajā gadījumā.
“Studiju laikā endokrinoloģija mani saistīja vairāk nekā citas medicīnas jomas. Tomēr, kad rezidentes statusā nonācu gastroenteroloģijas nodaļā Stradiņos, mani savos apskāvienos ievilka gastroenteroloģija,” atzīst gastroenteroloģe, interniste AIGA STĀKA, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra 10. gastroenteroloģijas nodaļas virsārste. Viņa arī audzina jauno ārstu paaudzi, būdama Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras docente.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Augsta jutīguma CRO, ZBLH un lipoproteīna (a) rādītāji norāda uz piecu un desmit gadu kardiovaskulāro risku un palīdz pieņemt lēmumu farmakoloģiskās intervences nepieciešamībai dažādos klīniskajos gadījumos. Pētījumos postulēts, ka sieviešu populācijā svarīga pēc iespējas agrīnāka riska faktoru intervence; attiecīgi jānoskaidro, vai šie marķieri var būt noderīgi ilgtermiņa kardiovaskulāro notikumu prognozes noteikšanai.
Meta-analīzes rezultāti liecina, ka epilepsijas pacientiem vairāk nekā desmit psihiatrijas traucējumu – ieskaitot trauksmi un depresiju – izplatība ir ievērojami augstāka nekā tiem, kas nav epilepsijas slimnieki.
