Pieaugušajiem, kuri 30 pētījuma gadu laikā bija guvuši jebkādu galvas traumu, mirstība bija divas reizes lielāka nekā tiem, kuriem nebija galvas traumu, un mirstības rādītāji starp tiem, kuriem bija vidēji smagi vai smagi galvas ievainojumi, bija gandrīz trīs reizes augstāki.
Mainoties sezonām, mainās gan cilvēku, gan dzīvnieku uzvedība un darbības. Cilvēkam atkal jāpierod pie jaunajiem apstākļiem, jāatceras, kā ir dzīvot vasarā, līdzīgi kā katru ziemu no jauna jāmācās iet pa slidenu ledu. Bieži cilvēki ar prātu vairāk ir darbā, prasmes un roku veiklība vēl nav pamodusies no ziemas miega.
Sāpes muguras lejasdaļā ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc ģimenes ārstu apmeklē cilvēki darbspējīgā vecumā. Iespējams, pacienti nereti tiktu galā arī paši, bet ir nepieciešama darbnespējas lapa...
Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.
Paceles cīpslu traumu izplatība dažādos sporta veidos svārstās 8—25 % robežās. Atlabšana var ilgt apmēram divas nedēļas, bet var gadīties, ka sportists vairs nespēj atgriezties sportā. Tas ir atkarīgs no traumas smaguma un attiecīgā sporta veida. [1]
Biežākās sporta traumas ir mīksto audu (muskuļa, cīpslas, saites) sastiepumi, sasitumi, kā arī pārslodzes radīti mīksto audu bojājumi. Šo audu (saišu, muskuļu, cīpslu, nervu) sastiepumi rodas tad, ja attiecīgais loceklis tiek pārāk strauji, pārāk stipri stiepts. Sasitumi tiek gūti no tieša sitiena pa attiecīgo muskuli.
Traumas gūst katrs. Lielākas, mazākas, bet parasti negaidītas. Tāpēc ir svarīgi pa rokai turēt pirmajai palīdzībai nepieciešamos medikamentus un materiālus. Var gadīties, ka pirmā palīdzība jāsniedz ne tikai pēc neliela iegriezuma pirkstā, bet arī plašākām brūcēm un ievainojumiem.
Bērniem, kuru vecāki cieš no psihiskām slimībām, ir augstāks traumu risks, nekā citiem bērniem, secināts Zviedrijā veiktā pētījumā. Paaugstināts traumu risks ir līdz 17 gadu vecumam, bet visaugstākais tas ir pirmā dzīves gada laikā.
Cilvēkiem ar vieglu smadzeņu traumu, kuri pakļauti agra rīta zilās gaismas terapijai, var novērot depresijas un citu smadzeņu satricinājuma simptomu samazināšanos, secināts pētījumā.
Gados veciem cilvēkiem kritieni ir nozīmīgs veselības aspekts, tie var rezultēties traumās, hospitalizēšanā un citos smagos stāvokļos. Atsevišķi hroniski stāvokļi, kā arī noteiktu medikamentu lietošana var paaugstināt kritienu un ar tiem saistītu traumu risku.
Nebūs viegli atrast cilvēku, kas pilnībā noliegtu aktīva dzīvesveida un sportošanas pozitīvo nozīmi. Vieniem sports ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, toties citiem fiziskās aktivitātes ir neregulāri periodiskas, nereti sezonālas. Bet kurš gan no mums nav sācis “jaunu un skaistu dzīvi” no 1. janvāra, pirmdienas vai “tad, kad nokusīs sniegs”?
Jau kopš senseniem laikiem zināmi ieguvumi no fiziskas aktivitātes. Mūsu priekšgājēji pat nenojauta, ka nodarbojas ar sportu, lai iegūtu balvu (medījumu) — viņiem tās bija izdzīvošanai nepieciešamas prasmes, citiem vārdiem sakot: neesi fiziski attīstīts — nebūs ēdiena; nebūs ēdiena — gaidāma nāve.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
2025. gada februārī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā pirmoreiz veiksmīgi sākta melanomas ārstēšana, izmantojot pacientam saudzīgo rutēnija-106 aplikatoru, kas ietver arī starošanu.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.