Farmācijas uzņēmuma AS “Olainfarm” nodrošināto 1400 eiro stipendiju ikgadējā konkursā ieguvušas trīs Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes 4. kursa farmācijas studentes – Anete Vircava no Salaspils, Anna Novosada no Daugavpils un Jūlija Gurinoviča no Ventspils. “Olainfarm” stipendiju spožākajiem farmācijas studentiem piešķir jau 13. gadu, lai veicinātu izcilību Latvijas farmācijas nozarē.
Ja 2021. gadā 82 % pētījuma respondentu atzīmēja, ka farmaceitiem uzticas, šogad šis skaitlis pieaudzis par 5 %, sasniedzot jau 87 %. Lielākā daļa respondentu – 57 % atbalsta aptiekās pieejamo pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Šādus datus uzrāda Mana Aptieka & Apotheka jaunākie Veselības indeksa pētījuma rezultāti
Dzirciema aptiekas vadītājai un sertificētai farmaceitei SIGITAI ČULKSTENAI vīzija par savu aptieku bija jau studiju gados. Vīziju pārvērst realitātē izdevās grūtību pilnajos deviņdesmitajos, kad jaunības aizrautība bija spēcīgāka par bailēm riskēt. Pirms pāris gadiem Dzirciema aptieka pārcēlās uz jaunām mājām — speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku.
“Es gribētu, lai klīniskais farmaceits kļūst par noderīgu sadarbības partneri ārstam, jo mēs varam palīdzēt atklāt un samazināt ar zāļu lietošanu saistītas kļūdas, veicināt pareizu zāļu lietošanu un palielināt pacientu veselības un dzīves kvalitāti,” saka JEKATERINA LIVŠINA, Euroaptieka tīkla aptieku klīniskā farmaceite.
Aptiekas mazpilsētās un pagastu centros ir vajadzīgas — tā uzskata trīs uzņēmīgas sievietes, kas vada mazās aptieciņas Vidzemē. Par aptieku saimniecēm viņas kļuvušas pirms gadsimta ceturkšņa un allaž domājušas par to attīstību.
Tā ir liela uzdrīkstēšanās — četrdesmit gadu vecumā pamest labu vietu Rīgā un atvērt pašai savu aptieku nelielā lauku ciemā! Kā no omulīgas ligzdiņas kalna galā mesties dzelmē, nezinot, kas tevi tur gaida. Taču IVETA LUDVIGA riskēja. Novembrī būs gads, kopš viņas mājas un darba vieta ir Augstkalnē, piecus kilometrus no Lietuvas robežas.
Kādas ir iespējas iegūt iekārojamu darbavietu, pakāpties pa karjeras kāpnēm? Vai augstskolā iegūtās zināšanas un prasmes ir labs starta kapitāls darba tirgū? Vai sapņi salāgojas ar iespējām? To vaicājām jaunajiem farmaceitiem.
AGNESE RITENE pēc aicinājuma ir farmaceite, vada vairākas aptiekas pašas dzimtajā pilsētā Tukumā, arī Liepājā, Jēkabpilī, Valmierā un rūpējas arī par mazākām lauku aptiekām un aptieku filiālēm, kas darbojas novadu centros.
Šobrīd Veselības ministrijas gaiteņos un speciālistu vidū tiek spriests un diskutēts par to, kāda ir aptieku loma veselības aprūpes sistēmā: vai tas pirmām kārtām ir kāda bizness vai tomēr neatņemams ķēdes posms pacientu aprūpē.
Daudzās Latvijas aptiekās zāļu gatavošana joprojām notiek tāpat kā pagājušā gadsimta 50.-80. gados. Arī topošie ārsti dermatoloģijas ciklā pasniedzējam norādījuši, ka izrakstīt pagatavojamus līdzekļus esot... arhaiski. Taču tā nebūt nav! Daudzās pasaules valstīs šī ir joma, kas attīstītās.
Lauku aptieka ir kā miniatūra pasaule, kur farmācijas un ekonomiskās nebūšanas izgaismojas divkāršā palielinājumā. Lauku aptieku farmaceiti līdzīgi kā lauku ārsti ir sava darba entuziasti. Skan neierasti šim laikam, bet tā joprojām ir.
Jaunie un topošie ārsti un farmaceiti – pēc 10–30 gadiem viņi būs paaudze, kas veidos veselības aprūpes pamata kapitālu. Paaudze, kas noteiks toni, attīstības gaitu un iespējas Latvijas medicīnā.
Tirgus aptieka ir viena no divām Liepājas aptiekām, kur joprojām uz vietas gatavo zāles. Tā ir pierasts, cilvēkiem tas ir nepieciešams, un aptiekāru cunftes gods arī prasa. Naudas vai peļņas ziņā tas noteikti nav rentabli, teic aptiekas vadītāja MARTA ROZĀLIJA TETERE, kuru kolēģes sauc par Rozi. Jūrkalnes suitu meitene reiz gribēja tikt uz Liepāju, kur nu nodzīvoti gandrīz 40 gadi.
Atbild LĪGA KRĪGERE, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Saskaņā ar jauna pētījuma rezultātiem, bieži lietoti kardiovaskulārie medikamenti ir saistīti ar zemāku demences risku vecumdienās.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Steiga un stress! Mūsdienu ikdienas pavadoņi, kādēļ liela daļa cilvēku atrodas disbalansa stāvoklī: nekas nav pietiekami labi. Kā atjaunot līdzsvaru ar autonomo (veģetatīvo) nervu sistēmu (VNS), kas kontrolē vairāk nekā 80% ķermeņa funkciju un ir ļoti jutīga pret ārējiem stresoriem? Skaidro sertificēta masiere LĪGA LIEPA, Bowen terapijas praktizētāja.
Viņa laimes atslēgas ir divas. Ģimene, par kuru domājot, pārņem drošības izjūta, un darbs, kuram redzi patiesu jēgu. Profesors MĀRIS TAUBE ikdienā vada RPNC Ambulatoro centru “Veldre” un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru. Izgājis karjeras lokus, nu jau desmit gadus atgriezies pie psihiatrijas pacientiem, jo tieši šajā darbā rod vislielāko iespēju reāli palīdzēt.
