Astma. Mīti un patiesība
Astma ir dzīvībai potenciāli bīstama hroniska slimība, ko nevar izārstēt un ar ko sirgst cilvēki visos sabiedrības slāņos un visās vecumgrupās. Daudzās pasaules valstīs astmas izplatība aizvien pieaug.
Astma ir dzīvībai potenciāli bīstama hroniska slimība, ko nevar izārstēt un ar ko sirgst cilvēki visos sabiedrības slāņos un visās vecumgrupās. Daudzās pasaules valstīs astmas izplatība aizvien pieaug.
Kardiologa praksē arteriālā hipertensija ir izaicinājums, jo diagnoze parasti netiek noteikta savlaicīgi. Bieži hipertensija ir asimptomātiska un lielākā daļa pacientu par to pat nenojauš. Pasaulē arteriālā hipertensija ir viens no visbiežākajiem kardiovaskulārās saslimstības un nāves iemesliem.
Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM.
Mums patīk salīdzināties ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Ar benzīna cenu, ar algām, ar nodokļu slogu, ar e–veselību, arī ar zāļu cenu. Pirmsvēlēšanu diskusijās tā kļuva par vienu no karstajiem kartupeļiem — Latvijā zāles esot pārāk dārgas un jāmeklē risinājumi to cenas samazināšanai. Šajā rakstā skats uz zāļu cenu plašāk: kas to ietekmē un kā cena iespaido pacientu līdzestību.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir ceturtais nozīmīgākais mirstības cēlonis pasaulē: aptuveni 80 miljoni cilvēku slimo ar HOPS. Eiropas HOPS koalīcijas dati rāda — katru gadu no šīs slimības mirst trīs miljoni cilvēku.
Jaunāko pētījumu rezultāti apliecina, ka latentas tuberkulozes gadījumos īsāks terapijas kurss ir drošāks un efektīvāks nekā pašreizējais 9 mēnešu standarta kurss.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 50 % hronisko slimību pacientu ir nelīdzestīgi zāļu lietošanā. Dzīvesgudri un pieredzējuši ārsti saka: izveseļošanās procesā iesaistīti trīs: slimība, ārsts, kas mēģina slimību regulēt, un pacients, kas (ne)iesaistās veselības atgūšanā. Turklāt nereti slimība uzvedas tāpat kā pacients, un uzvedību ietekmē ļoti daudzi faktori.
Saņemot piedāvājumu šim rakstam, šķita, ka tas būs diezgan vienkāršs uzdevums, taču, izvērtējot ģimenes ārstu uzdotos jautājumus, secināju, ka tik viegli nebūs. Vēlos uzsvērt, ka galvassāpju pacienta diagnozes noteikšanā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze. Un tam vajadzīgs laiks.
Lai gan par ģenēriskajām (patentbrīvajām) zālēm diskutēts bieži, pieņēmumu joprojām daudz. “Kad oriģinālajām zālēm beidzies patenta termiņš, formulu pārdod, bet līdz galam visas kārtis neatklāj. “Līdzvērtīgs medikaments” nenozīmē, ka tas ir identisks medikaments,” — tāds diezgan izplatīts viedoklis. Kas ir kas? Noskaidrosim faktus soli pa solim.
Spāņu pētnieki sagatavojuši Cochrane datu bāzes pārskatu par fiksētas devas zāļu kombinācijas un vienu vielu saturošu zāļu lietošanas efektivitāti, drošumu un līdzestību pacientiem, kam pirmreizēji diagnosticēta tuberkuloze.
Kā pavasaris, tā rudens tradicionāli tiek uzskatīts par gadalaiku, kam ir lielāka negatīvā ietekme uz cilvēku veselību nekā vasarai vai ziemai. Elpceļu simptomi pacientiem var variēt no vieglas deguna tecēšanas līdz astmas vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības uzliesmojumiem. Kas rudenī patiesībā mainās un kāda tam ir nozīme?
Pirmdien, 2013. gada 17. jūnijā Pacientu ombuds organizēja ekspertu diskusiju veltītu tēmai par pacientu līdzestību. Gan bēdīgie Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji, gan nepietiekamais veselības nozares finansējums, kā arī daudzas sociālas problēmas ir rosinājušas mūs domāt par veidiem, kā neatkarīgi no jau minētajām problēmām, iespējams uzlabot sabiedrības veselību, izpratni un efektivizēt ārstēšanās procesu.
Psoriāze ir hroniska ādas slimība, kas skar 1-3% pasaules populācijas. [1] Tai ir raksturīga epidermāla hiperproliferācija, nepareiza keratinocītu diferenciācija, aktivēta angioģenēze ar sekojošu ādas asinsvadu dilatāciju, kā arī Th-1 un Th-17 šūnu izraisīts iekaisums. Joprojām nav precizēts viens konkrēts psoriāzes izraisītājs, tāpēc šo dermatozi mūsdienās aplūko kā multifaktoriālu slimību, kuras izcelsmē ievērojama nozīme ir ģenētiskajām un imunoloģiskajām pārmaiņām. Balstoties jaunākajos atklājumos psoriāzes patoģenēzē, ir radīti jauni, psoriāzei selektīvi medikamenti, kas ļauj uzlabot pacientu dzīves kvalitāti.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
2025. gada februārī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā pirmoreiz veiksmīgi sākta melanomas ārstēšana, izmantojot pacientam saudzīgo rutēnija-106 aplikatoru, kas ietver arī starošanu.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.