Miega traucējumi, grūtības koncentrēties un veikt darba pienākumus, risks citu atopiju attīstībai — tā ir tikai daļa no neārstēta alerģiska rinīta nevēlamajām blaknēm. Nav nozīmes, vai alerģisks rinīts ir sezonāls vai pastāvīgs, tā pārvaldība pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai ir svarīgs ārsta uzdevums.
Pneimonoloģijā liela daļa hronisko pacientu ir bronhiālas astmas (BA) un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pacienti. Abu šo slimību terapijā pamata medikaments tiek ievadīts inhalāciju veidā. Viens no elementiem sekmīgā BA un HOPS terapijā ir tehniski pareiza inhalatoru lietošana, jo inhalējamos medikamentus pacients vienmēr saņem “iepakotus” inhalācijas ierīcē.
Neskatoties uz to, ka osteoporotiskie lūzumi būtiski ietekmē pacienta turpmāko dzīves kvalitāti un paaugstina mirstības risku, daļa pacientu nolemj osteoporozes medikamentozo terapiju pārtraukt. Šeit pētīti iemesli, kāpēc tā notiek un kas ir riska faktori zāļu lietošanas nelīdzestībai osteoporozes pacientu vidū.
Nekontrolētas arteriālas hipertensijas (AH) biežums un komplikāciju risks ir pretrunā ar mūsdienu slimību profilakses un ārstēšanas iespējām. Plaši pieejamās un drošās informācijas rezultātā ārsti atrodas labu teorētisko zināšanu pozīcijās, bet sadarbības procesā starp ārstu un pacientu iezogas uzticēšanās, izpratnes, laika un iniciatīvas trūkums.
Klīniskajā praksē svarīgi par drošu dzimumdzīvi runāt ar katru pacientu — neatkarīgi no vecuma, dzimuma un pieņēmumiem pēc tā, kā pacients sevi ārēji pasniedzis. Pirmais solis — riska faktoru identificēšana un pacientu izglītošana, profilakse.
Ģimenes ārsta un pediatra praksē īpaša uzmanība jāpievērš astmas novērtēšanai un ārstēšanai pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem vecumā no 12 līdz 25 gadiem — dzīves periodā, kad notiek hormonālas un sociālas pārmaiņas.
Sirds mazspēja Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē ir aktuāla problēma, un tās izplatība pieaug līdz ar vecumu — statistika liecina, ka Eiropā vecumgrupā līdz 65 gadiem sirds mazspēja ir ~ 1 % iedzīvotāju, bet 75—85 gados jau 7 %!
Alerģisks rinīts (AR) ir viena no izplatītākajām, nepietiekami diagnosticētajām slimībām pasaulē. Bieži iesnu simptomus saista ar saaukstēšanās epizodēm, bet ne ar alerģiju. [1] Vairākumā gadījumu AR sākas bērnībā vai pusaudža gados un turpinās mūža garumā, bet var sākties jebkurā vecumā. Novērojumi pēdējos gados rāda, ka AR pacienti kļūst jaunāki.
Heterozigota ģimenes hiperholesterinēmija (heĢH) ir viena no biežākajām monogēnajām slimībām, kas saistīta ar agrīnu aterosklerotisku kardiovaskulāro slimību (AKVS) attīstību, turklāt bieži to diagnosticē novēloti. Ja slimība tiek identificēta un netiek ārstēta, agrīnas AKVS iespējamība ir 3—10 reizes lielāka nekā vispārējā populācijā.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir kompleksa, progresējoša slimība ar izteiktām plaušu un ārpusplaušu izpausmēm, un tā ir nozīmīgs saslimstības un mirstības cēlonis pasaulē. Mūsdienās arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts hronisku plaušu slimnieku dzīves kvalitātei un veselības stāvoklim, kas ir svarīgi mērķi slimības pārvaldībā, tāpēc noteikti jāpievēršas to uzlabošanai.
Alerģisks rinīts (AR) ir biežākā neinfekcioza rinīta forma un saistīta ar IgE mediētu imūno reakciju uz alergēnu. AR izplatības rādītājs pieaugušajiem sasniedz 10—20 %.
Kāpēc šis jautājums ir tik būtisks? Tas ir kā ceļazīme, ka slimības iznākums pacientam būs potenciāli labāks un dzīves kvalitāte augstāka. Un ārsta loma tajā ir ļoti nozīmīga.
Astma ir dzīvībai potenciāli bīstama hroniska slimība, ko nevar izārstēt un ar ko sirgst cilvēki visos sabiedrības slāņos un visās vecumgrupās. Daudzās pasaules valstīs astmas izplatība aizvien pieaug.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Zināms, ka HOPS pacientiem ir paaugstināts plaušu vēža attīstības risks. Bet vai risks saglabājas augsts arī pēc tādu līdzfaktoru kā smēķēšana, vecums, dzimums, ĶMI un blakusslimību izslēgšanas no vienādojuma?
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
Saaukstēšanās — angliski common cold: tulkojot sagaidām, ka tā ir vienkārša, parasta slimība. Tātad tveram viegli! Bet tajā pašā laikā saaukstēšanās ir viens no galvenajiem iemesliem īslaicīgai darbnespējai, kā arī nozīmīgs slogs primārajā aprūpē, sākoties rudens sezonai.
Osteoporoze ir hroniska slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālblīvums, izmainīta kaulu mikroarhitektūra, tāpēc samazinās kaulu kvalitāte un palielinās lūzumu risks. [1] Rakstā apkopota informācija par indikācijām DEXA izmeklējumam, osteoporozes diagnostiku, ārstēšanas iespējām.