Žurnālisti ir bieži ciemiņi GRIGORIJA SEMJONOVA pārvaldītajā Daugavpils reģionālajā slimnīcā, lai runātu par lielas reģionālas slimnīcas kolektīva izaicinājumiem Covid–19 apstākļos. Viņam ir 32 gadi, milzīga atbildības izjūta, viņš deg par savu slimnīcu, par saviem darbiniekiem, viņa telefons reti klusē, arī mājās. Atzīst, ka vēlētos, kaut vairāk laika varētu atlicināt ģimenei.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ziņo: 2021.gada nogalē tiks ieviests jaunums - atgriezenisko saiti par savu pieredzi ārstniecības laikā varēs sniegt arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas, kā arī Ambulatorā centra pacienti, aizpildot Pacientu pieredzes aptauju, kas tiks izsūtīta uz pacientu norādīto kontaktinformāciju 24 h laikā pēc ārstniecības pakalpojuma saņemšanas. Līdz ar to Bērnu slimnīca kopumā ik dienu uzrunās aptuveni 97% no visiem Bērnu slimnīcas pacientiem.
Noritot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Jaunā korpusa otrās kārtas būvdarbiem, slimnīcas un būvuzņēmuma “Velve” pārstāvji ielikuši kapsulu ar vēstījumu nākotnes paaudzēm.
Attālinātā diskusijā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvji un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” pārrunāja aktualitātes onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome valdes locekļa amatā ir ievēlējusi profesoru Haraldu Plaudi, kurš sāka pildīt amata pienākumus 4. janvārī un ir pilnvarots to darīt uz pieciem gadiem.
Šovasar RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Ginekoloģijas klīnika nosvinēja desmit gadu jubileju. Šajos gados palīdzība sniegta vairāk nekā 50 tūkstošiem sieviešu un veikts vairāk nekā 35 tūkstoši operāciju. Par to, kāda ir neredzamā “bilance”, — klīnikas vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. NELLIJA LIETUVIETE.
6. un 7. aprīlī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norisināsies Hronisku totālu oklūziju dienas, kuru laikā vadošie invazīvie kardiologi no dažādām pasaules valstīm dalīsies pieredzē hronisku totālu oklūziju jeb aterosklerozes dēļ pilnībā slēgtu sirds vainagartēriju invazīvā ārstēšanā.
Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas 2. nodaļas virsmāsa MARGARITA GRĪVA ik dienu rūpējas par sešdesmit pacientiem un četrdesmit nodaļas darbiniekiem, saviem tuvākajiem kolēģiem. Un dara to īpaši — vairāk, nekā prasa amata pienākumi. Dara to ar sirdi.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem.
Pirmdien, 2.novembrī tiks atzīmēti 5 gadi kopš pirmos pacientus uzņēma Latvijā lielākā Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Gaiļezers”, kas tika veidota atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām un pasaules pieredzei.
Pulksten deviņos no rīta darbdiena Ventspils slimnīcā jau uzņēmusi apgriezienus. Valdes priekšsēdētāja ALĪDA VĀNE uz norunāto interviju ar Doctus ierodas no dienas stacionāra — nav laika būt pacientei, kad gaida darbi.
NMP dienestā iegādāti 60 daudzfunkcionālie defibrilatori un 20 mākslīgās plaušu ventilācijas aparāti, kas ir vienas no svarīgākajām medicīniskajām ierīcēm, kuras brigāžu mediķiem palīdz izsaukumos glābt smagi cietušu vai kritiski slimu pacientu dzīvības. Jaunais aprīkojums iegādāts par Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļiem un drīzumā tas nonāks reģionu brigāžu rīcībā*.
Krāslavas slimnīcā mūs sagaida ALEKSANDRS JEVTUŠOKS, veselības aprūpes organizators no ministra Kaņepa laikiem. Vedot pa četriem slimnīcas stāviem, viņš joko ar satiktajām kolēģēm un neslēpj piktumu par tā saucamajām reformām veselības aprūpē.
Maršruts divām dienām: Preiļi – Dagda – Daugavpils – Krāslava. Dodamies “sagaršot” Latgales medicīnu. Daugavpils reģionālā slimnīca piektdienas rītā tikšķ kā labi ieeļļots pulkstenis. Cik rūpju tas prasa slimnīcas vadītājam? “Jā, esam Latgales medicīnas flagmanis, monstrs,” teic AIVARS ZDANOVSKIS. Un joko: viņam atlicis dzīvot trīs dienas, tad kārtējā pārbaude par remontdarbiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
2025. gada februārī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā pirmoreiz veiksmīgi sākta melanomas ārstēšana, izmantojot pacientam saudzīgo rutēnija-106 aplikatoru, kas ietver arī starošanu.
Kardiovaskulāras slimības (KVS) ir vadošais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē. Tās ir atbildīgas par aptuveni 1/3 nāves gadījumu globāli. Neskatoties uz plaši pieejamām rekomendācijas artreriālās hipertensijas skrīningā, diagnostikā un pārvaldībā, liela daļa pacientu paliek nediagnosticēti vai neārstēti. Zema līdzestība gan dzīvesstila izmaiņām, gan antihipertensīvo medikamentu lietošanai ir nozīmīgs faktors sliktai asinsspiediena kontrolei.
