Aspirīna lietošana vēl pirms diagnozes var mazināt mirstību no kolorektālā vēža
Pētījumā atklāts, ka ilgstoša un regulāra aspirīna lietošana pirms kolorektālā vēža (KRV) diagnosticēšanas var būt saistīta ar zemāku KRV specifisko mirstību.
Aspirīns
Aspirīna lietošana saistīta ar zemāku nāves risku pacientiem, kuri hospitalizēti ar Covid-19
Pacientiem, kuri hospitalizēti ar Covid-19 un lieto regulāri aspirīnu zemās devās pret sirds un asinsvadu slimībām, ir ievērojami zemāks komplikāciju un nāves risks, salīdzinot ar tiem, kuri nelieto aspirīnu.
Aspirīna lietošana saistīta ar zemāku gremošanas trakta vēža risku
Aspirīna lietošana ir saistīta ar zemāku gremošanas trakta vēža risku, tai skaitā, tādu letālu vēžu risku, kā aizkuņģa dziedzera un aknu vēzis.
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma.
Aspirīna lietošana senioriem saistīta ar retākiem nāves gadījumiem
Jaunā pētījumā atklāja, ka senioriem (>65 gadiem), kuri regulāri lieto aspirīnu ir zemāki visu cēloņu mirstības un mirstības no ļaundabīgiem audzējiem rādītāji, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nelieto aspirīnu.
Aspirīns plus tiešas darbības antikoagulanti dažiem pacientiem var nodarīt vairāk ļauna nekā laba
Aspirīna un tiešas darbības perorāla antikoagulanta (DOAC) terapijas apvienošana venozās trombembolijas (VTE) sekundārajai profilaksei vai insulta novēršanai, kas saistīta ar nevalvulāru priekškambaru mirdzēšanu (NVAF) bez skaidras norādes, bija saistīta ar paaugstinātu asiņošanas risku lielā reģistros balstītā kohortā.
Zemas devas aspirīna lietošana pēc prostatas vēža diagnosticēšanas neuzlabo izdzīvotības rādītājus
Zemas devas aspirīna lietošana nemazina kopējo mirstību no prostatas vēža populācijas līmenī. Tomēr rezultāti apliecina, ka ilgstoša zemas devas aspirīna lietošana ir saistīta ar zemāku mirstību no prostatas vēža 5 gadus pēc vēža diagnosticēšanas.
Vai saaukstēšanās ir ārstējama? Placebo un medikamentu nozīme
Ar augšējo elpceļu infekcijām (pārsvarā vīrusu etioloģijas) pieaugušais gadā pārslimo 2—3 reizes, un tā ir norma. Saaukstēšanās simptomi ir dažādi, to buķete — bagātīga. Aizlikts, tekošs deguns, šķaudīšana, sāpes kaklā, klepus, paaugstināta temperatūra, galvassāpes — simptomi, kas dažādās variācijās var izpausties pat 14 dienas! [11]
Ieguvumi no aspirīna lietošanas primārajā profilaksē nepārsniedz iespējamos draudus pacientiem ar cukura diabētu
Ieguvumi, lietojot aspirīnu vaskulāru notikumu samazināšanai cukura diabēta pacientiem, nepārsniedz paaugstinātas asiņošanas riskus, secināts lielā primārās profilakses pētījumā.
Klopidogrels un aspirīns akūta išēmiska un augsta riska tranzistoras išēmiskas lēkmes gadījumos
Ja pacientam ir infarkts vieglā formā vai tranzistora išēmiska lēkme (TIL), klopidogrela un aspirīna kombinācija var novērst smagāka insulta attīstību turpmākajās 90 dienās, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The New England Journal of Medicine.
Regulāra aspirīna lietošana dubulto melanomas risku vīriešiem
Vīriešiem, kuri lieto aspirīnu vienu reizi dienā, ir gandrīz divreiz lielāks melanomas attīstības risks nekā vīriešiem, kuri nelieto aspirīnu regulāri, secināts pētījumā. Sieviešu populācijā šāda saistība netika konstatēta.
Aspirīna lietošana saistīta ar zemāku mirstību cukura diabēta pacientiem, kuriem ir arī sirds mazspēja
Lielā pētījumā ar gados veciem 2.tipa cukura diabēta un sirds mazspējas pacientiem, pētnieki atklāja, ka aspirīna lietošana primārajā profilaksē samazina mirstību, īpaši visu cēloņu mirstību ar un bez hospitalizācijām sirds mazspējas dēļ.
Cīņa ar gripu
Gripas spēku pasaule pirmo reizi juta 1918. gadā, kad gripas epidēmija paņēma vairāk nekā 50 miljonus dzīvību, inficējot vairāk par trešdaļu pasaules iedzīvotāju. Pēdējā gadsimtā bijušas četras pandēmijas, ko izraisījusi A tipa gripa, pēdējā — 2009. gadā.
Dziļo vēnu tromboze
Dziļo vēnu tromboze (DVT) var skart ikvienu un izraisīt smagas komplikācijas, invaliditāti un dažos gadījumos nāvi. Ja DVT diagnosticē agrīni, tā ir ārstējama un novēršama. Rakstā apkopotas jaunākās atziņas par DVT epidemioloģiju, riska faktoriem, ārstēšanu un prognozi.
Lasītākais Doctus.lv
Žultsakmeņi Ārstējam simptomātiskos gadījumus
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Kas palīdz muguras lejasdaļas sāpēm? Jauns pētījums liecina – nekas daudz
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
Pēkšņas sirds apstāšanās un nāves riski maratonistam: jaunākie dati
Amerikas Savienotajās Valstīs laikā no 2010.-2023.gadam maratonos un pusmaratonos finišējuši vairāk kā 29 miljoni dalībnieku no visas pasaules. Tas ir trīs reizes lielāks skaits, kā pirms ~20 gadiem. Pieaugošā interese piedalīties nopietnās skriešanas sacensības rada uzmanību uz potenciālu nevēlamu kardiālu notikumu attīstības risku, piemēram, pēkšņu sirds apstāšanos maratonistam.
Svara zaudēšana paaugstina nāves risku pieaugušajiem ar aptaukošanos
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Specifiski nāves cēloņi pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Nozares
A
- Alergoloģija 51
- Algoloģija 84
- Androloģija 5
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 195
- Dietoloģija 36
E
- Endokrinoloģija 358
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 206
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 354
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 316
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 550
Ķ
- Ķirurģija 199
L
M
N
- Narkoloģija 39
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 71
- Neiroloģija 399
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 86
- Onkoloģija 255
- Otorinolaringoloģija 81
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 229
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 275
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 154
R
S
- Sabiedrības veselība 341
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 102
- Uzturzinātne 98