Daudzie studiju gadi aiz muguras un jaunie ķirurgi, dermatologi, urologi, neirologi, ģimenes ārsti... iziet dzīvē. Kas īsti ietilpst jaunajam ārstam nepieciešamajā starta komplektā, lai profesionālajā izaugsmē sasniegtu augstākās virsotnes?
Gada sākumā vairāki Latvijas zinātniskie institūti bija sašutuši par starptautisko izvērtējumu, ko IZM organizēja sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes sekretariātu. Par šo jautājumu un vēl šo to saistībā ar zinātni jautājām Latvijas Universitātes rektoram prof. Mārcim Auziņam.
Pašlaik Latvijā medicīnas un farmācijas doktorantūrā studē 205 doktoranti: Doktora grāds, protams, ir zināma domāšanas veida un brieduma apliecinājums, prestiža simbols un karjeras instruments, taču visupirms doktora grāds ir ieejas biļete zinātnē – atļauja sākt patstāvīgi nodarboties ar pētniecību. Cik daudz jāpiepūlas, lai dabūtu šo biļeti? Ar kādu mērķi tā tiek iegūta? Un ar kādas klases “ekspresi” Latvijas augstskolas piedāvā šo braucienu?
Latvijas Urologu asociācijas prezidents EGILS VJATERS pārliecināts, ka viņš par Eiropas Urologu asociācijas Rezidentu apmācības komitejas viceprezidentu nav kļuvis gluži netīšām. Viņš vienmēr skaļi un skaidri pauž savu viedokli. Kolēģi to novērtē, tāpēc šobrīd E. Vjaters kopā ar citu valstu kolēģiem gādā par vienādiem uroloģijas rezidentu apmācības apstākļiem visās Eiropas slimnīcās.
Sieviešu veselība menopauzes gados arvien vairāk tiek atzīta par globālu veselības prioritāti, jo tieši šajā periodā sievietes ir vērā ņemama sabiedrības daļa — arī Latvijā sieviešu īpatsvars pēc 42 gadu vecuma pārsniedz vīriešu. Tāpēc būtiski vērst gan pašu sieviešu, gan visas sabiedrības uzmanību uz veselības aspektiem un slimību profilaksi. [2] Menopauze ir fizioloģisks sarežģītu hormonālu izmaiņu periods, un tas ir nozīmīgs posms pacienšu uzraudzībā, jo hormonālie procesi, kad pazeminās dzimumhormonu līmenis, ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī citas ķermeņa funkcijas. [9]
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Kalprotektīns ir kalciju saistošs proteīns, ko audu iekaisuma gadījumā ražo neitrofilie leikocīti un monocīti. Kalprotektīnu atklāja 20. gadsimta 80. gados. Mūsdienās kalprotektīna līmeņa noteikšanu fēcēs plaši lieto iekaisīgu zarnu slimību (IZS) diagnostikā un pacientu novērošanā. Ar laboratoriskās analīzes metodēm to var izmērīt dažādos bioloģiskajos šķidrumos: asinīs, siekalās un urīnā. Vairāki pētījumi apstiprina kalprotektīna līmeņa serumā korelāciju ar autoimūnām slimībām. Kalprotektīns fēcēs ir specifisks marķieris IZS diagnostikā. [9]
Raksta auditorija — galvenokārt ģimenes ārsti, taču ikdienas praksē sāpes sprandā un ar tām saistītās galvassāpes kļūst par īstu izaicinājumu arī neirologiem un citu specialitāšu ārstiem. Aplūkojam lielākoties tieši sprandu un plecu joslu, ne tik daudz kakla priekšējās daļas sāpes, apkopojot gan personīgo pieredzi, gan literatūras datus. Raksts sadalīts divās daļās: spranda sāpes (skartais līmenis C5—Th1) un cervikogēnas galvassāpes (C1—C4).
Lielākā daļa neķirurģisko un neinvazīvo ārstēšanas metožu muguras lejasdaļas sāpēm jaunā sistemātiskā pārskatā un meta-analīzē nespēja pārspēt placebo efektu, un tikai 10 % no tām nodrošināja nelielu sāpju mazināšanos.
