Prostatas vēzis šobrīd ir visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība vīriešiem. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt pamata epidemioloģiskās prostatas vēža īpašības Eiropas populācijā, izvērtējot sijājošās diagnostikas iniciatīvu ietekmi.
Prostatas audzējs ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā. 2017. gadā Latvijā tika reģistrētas 74 ar prostatas audzēju saistītas nāves uz 100 000 iedzīvotāju, kas bija augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. [1] Prostatas audzēju, kuru atklāj sākuma stadijā, var izārstēt radikāli ar ķirurģisku terapiju (radikālu prostatektomiju). Pēc radikālas terapijas sagaidāmā audzējam specifiskā desmit gadu dzīvildze ir 84,3 %. [2] Tomēr recidīvi pēc radikālas operācijas ir 20—40 %. [3] Arī šai pacientu grupai vēl var lietot staru terapiju kombinācijā ar hormonālo terapiju un daļu no šiem pacientiem izārstēt.
Vīriešiem, kuri pārsvarā ievēro Vidusjūras diētu, ir mazāka iespēja saslimt ar prostatas vēzi. Šī diēta arī uzlabo viņu atveseļošanās iespējas, ja viņiem ir diagnosticēts prostatas vēzis un tiek pielietota staru terapija.
Tikai 10 % Latvijas vīriešu regulāri veic valsts apmaksātos vēža skrīningus, bet 63 % atzīst, ka ne reizi nav izmantojuši iespēju doties uz šīm veselības pārbaudēm, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktās aptaujas dati.
Zināms, ka 5–alfa reduktāzes inhibitori (5–ARI), kas ir standarta medikamentozā terapija labdabīgas prostatas hiperplāzijas gadījumā ir saistīti ar samazinātu prostatas vēža sastopamības risku. Tomēr, tajā pašā laikā pastāv konfliktējoši rezultāti attiecībā uz mirstību no prostatas vēža pacientiem, kas lietojuši 5–ARI.
Covid–19 pandēmija ir prasījusi ieviest straujas pārmaiņas medicīniskās prakses principos. Daļa no šīm izmaiņām pievieno papildu vērtību veselības aprūpei, radot jaunas iespējas tālākai tās attīstībai.
Līdz šim metformīna un statīnu ietekme uz vispārējo dzīvildzi pacientiem ar kastrācijas rezistentu prostatas vēzi nav līdz galam noteikta. Tāpēc, lai rastu pierādījumus metformīna un statīnu pievienošanai terapijā šai pacientu grupai, kas saņem abiraterona acetātu un prednizolonu (AAP), tika veikta sekundāra datu analīze iepriekš veiktiem pētījumiem.
Prostatas vēzis (PV) ir otrais visbiežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem. 2020. gadā pasaulē diagnosticēja ap 1,4 miljoniem gadījumu, proti, ~ 14 % no visiem jaunatklātiem vēža gadījumiem vīriešiem. [17]
Pasaules Pretvēža dienu 4. februārī atzīmējam kopš 2000. gada, lai atkal un atkal uzsvērtu, cik svarīgi būt izglītotam un vērīgam pacientam, uzmanīgam un zinīgam ārstam un cik būtiski ir saņemt mērķtiecīgu valsts atbalstu cīņā ar ļaundabīgām slimībām.
2021. gadā valsts apmaksāta prostatas vēža skrīninga nodrošināšanai iedzīvotājiem plānoti vairāk nekā 109 tūkstoši eiro, ziņo Nacionālais Veselības dienests. Prostatas vēža skrīnings paredz prostatas specifiskā antigēna (PSA) veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.
Priekšdziedzera vēzis (PV) ir otrajā vietā pasaulē no vēža veidiem vīriešiem. Latvijā publiski pieejamā informācija Veselības statistikas datubāzē ir par 2017. gada beigām, kad uzskaitē ar ļaundabīga priekšdziedzera audzēja diagnozi bija 8665 vīrieši. Ilgāk par pieciem gadiem kopš diagnozes noteikšanas nodzīvojuši tikai 48 % no tiem, kas uzņemti uzskaitē.
Labdabīga prostatas palielināšanās ir problēma, ar kuru dzīves laikā būs jāsaskaras gandrīz katram vīrietim. Labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) ir diagnoze, ko pierāda histoloģiski. Parasti sākumā simptomi ir neizteikti vai pacienti vienkārši nepievērš tiem uzmanību, bet laika gaitā tie pieņemas spēkā.
Katru gadu kāda onkoloģiska slimība Latvijā vidēji tiek diagnosticēta 11 000 cilvēku. Tikai puse no gadījumiem tiek atklāti agrīni, I vai II stadijā, kad gan terapijas iespējas plašākas, gan prognoze draudzīgāka.
Prostatas vēzis ir vispāratzīta svarīga problēma medicīnā visā pasaulē. Latvijā pēc SPKC datiem, tāpat kā citās pasaules valstīs, vīriešiem tieši prostatas vēzis ir līderis sastopamības ziņā, turklāt otrais biežākais nāves iemesls uzreiz aiz plaušu vēža. [1]
“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.
Žults atvilnis jeb žults reflukss, jeb duodenogastroezofageālais reflukss ir medicīnisks stāvoklis, kad žults, kas ir aknu ražota gremošanas sula, no divpadsmitpirkstu zarnas plūst uz kuņģi un reizēm uz barības vadu. Šis atvilnis var izraisīt diskomfortu, sāpes un citus simptomus, kas bieži vien ir līdzīgi skābes refluksa (gastroezofageālā atviļņa slimības jeb GEAS) simptomiem un sūdzībām.
Iepriekšējā Doctus numurā rakstījām par tādām medikamentu grupām neirotiskā spektra traucējumu ārstēšanā kā benzodiazepīni un antidepresanti. Tā kā ar šīm divām zāļu grupām farmakoterapijas iespējas neaprobežojas, šajā žurnāla numurā turpinām aprakstīt citu anksiolītisko un sedatīvo līdzekļu potenciālu.
Medicīniskais papilduzturs (oral nutritional supplements) jeb īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika nodrošina uzturvielas cilvēkiem, kuri slimo vai cieš no uzturvielu trūkuma konkrētas diagnosticētas slimības vai veselības traucējuma dēļ, kas šiem pacientiem kavē apmierināt uztura vajadzības ar parastu pārtiku. Ikdienas sarunās biežāk lietojam terminu “medicīniskais papilduzturs”, savukārt likumdošanā to sauc par “īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku”.
Uztura bagātinātāji (UB) ar kurkumu ir dabiski antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi. Izteikta hipotēze, ka šie līdzekļi varētu noderēt acu veselībai, mazinot risku attīstīties ar vecumu saistītas makulas deģenerācijai (MD). Lai novērtētu šo UB efektu, veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
