Klīniskajās vadlīnijās sirds mazspējas pacientiem ar samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju (HFrEF, angl.) tiek rekomendēti SGLT2 inhibitori, lai mazinātu kardiovaskulārās mirstības un/vai hospitalizācijas risku sirds mazspējas dēļ. Lai noskaidrotu, kāda ir klīniskā prakse dažādās ASV klīnikās, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums par 49 399 stacionētiem HFrEF pacientiem.
Simptomātiska hroniska sirds mazspēja ar saglabātu kreisā kambara izsviedes frakciju (HFpEF — angl.) ir sarežģīts patofizioloģisks stāvoklis, kura ārstēšanas rezultāti lielā mērā atkarīgi no savlaicīgas diagnostikas. Savlaicīgas HFpEF diagnostikas un ārstēšanas nodrošināšanai kritiski svarīga ir starpdisciplināra speciālistu sadarbība, plašas piekļuves nodrošināšana mūsdienīgiem diagnostikas testiem un ar pierādījumiem pamatotai terapijai.
Cilvēkiem, kuri tika izrakstīti pēc hospitalizācijas ar sepsi, bija lielāks kardiovaskulāru notikumu, atkārtotas hospitalizācijas risks jebkāda iemesla dēļ vai nāves risks 12 novērošanas gadu laikā, salīdzinot ar tiem, kuri tika hospitalizēti, bet kuriem nebija sepses.
Vakcinācija pret gripu var pasargāt dzīvības cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, samazinot kardiovaskulārās komplikācijas, kā arī pasargājot no gripas.
Sirds mazspējas sastopamība arvien pieaug, teju vienlīdz bieži tā sastopama abiem dzimumiem. Slimība ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, bet īpaši slikta prognoze ir izteiktās sirds mazspējas stadijās, nozīmīgi saīsinot dzīvildzi. Sirds mazspēja ir viens no galvenajiem stacionēšanas iemesliem. Nākamajos sešos mēnešos pēc izrakstīšanas vairāk nekā puse sirds mazspējas pacientu atkārtoti nokļūst stacionārā.
Dapagliflozīns zināms kā medikaments, kas uzlabo klīnisko iznākumu 2. tipa cukura diabēta (CD) pacientiem ar sirds—asinsvadu sistēmas un nieru slimībām. Tomēr kādas ir dapagliflozīna attiecības ar citiem medikamentiem, ko izmanto kardiovaskulāru slimību ārstēšanā šai pacientu grupai?
BNP un NT–proBNP ir vērtīgi prognozes marķieri dažādu smaguma pakāpju sirds mazspējas gadījumos. To līmeņa noteikšana plazmā kā papildinājums konvencionālai klīniskai novērtēšanai var klīnicistiem palīdzēt veiksmīgākas ārstēšanas izvēlē.
Nekontrolētas arteriālas hipertensijas (AH) biežums un komplikāciju risks ir pretrunā ar mūsdienu slimību profilakses un ārstēšanas iespējām. Plaši pieejamās un drošās informācijas rezultātā ārsti atrodas labu teorētisko zināšanu pozīcijās, bet sadarbības procesā starp ārstu un pacientu iezogas uzticēšanās, izpratnes, laika un iniciatīvas trūkums.
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Sirds mazspēja (SM) ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) kļuvusi par dominējošo sirds mazspējas formu visā pasaulē vienlaikus ar sabiedrības novecošanos un pieaugošo aptaukošanās, cukura diabēta un hipertensijas izplatību. HFpEF klīniskais sindroms ir neviendabīgs un jānošķir gan no sirds mazspējas ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF), gan no citām etioloģijām, kuru ārstēšanas stratēģijas atšķiras. [1]
Starptautiskās vadlīnijas rekomendē izmantot nātrijurētisko peptīdu (NP) kā sirds mazspējas marķieri ģimenes ārstu praksēs, lai laicīgi noteiktu diagnozi un sāktu ārstēšanu. Šajā publikācijā tika ziņots, kādas ir mūsdienu tendences NP testēšanā ģimenes ārstu praksēs Apvienotajā Karalistē.
Aspirīna lietošana ir saistīta ar 26 % paaugstinātu sirds mazspējas risku cilvēkiem, kuriem ir vismaz viens faktors, kas predisponē šo stāvokli.
Karvedilolam var būt labvēlīgākas glikēmiskās īpašības salīdzinājumā ar metoprololu, taču nav zināms, vai karvedilola ir ieguvum attiecībā uz mirstības samaiznāšanu salīdzinājumā ar metoprololu pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2D) un sirds mazspēju ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF).
Gadījumos, kad koncentrējamies uz vienu slimību, nevis pacientu kopumā, sagaidāmais rezultāts nav tik veiksmīgs. Der izvērtēt, kas ārstēšanas taktiku un paredzamo rezultātu var būtiski ietekmēt.
Neirotropiskie herpes vīrusi iespējams ir iesaistīti demences attīstības procesā. Izskan hipotēze, ka vakcinācijai pret herpes vīrusu varētu būt nozīmīgs imunoloģisks efekts ārpus sākotnēji mērķētā.
Ir daudz mūžīgu mītu par acīm, taču, lai būtu ceļā uz labāku acu veselību, būtiski atšķirt faktus no izdomājumiem. The Lancet Global Health publicētais pētījums rāda, ka 2020. gadā nekoriģēta presbiopija vai pasliktināta redze tālumā bija 1,1 miljardam pasaules iedzīvotāju, no kuriem 41 miljons piedzīvoja aklumu. Uzskata, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits, kuriem ir acu slimības vai redzes traucējumi, pieaugs līdz 1,8 miljardiem, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka rodas dažādi mīti par acu veselību un slimību profilaksi.
Dažādu jomu un specializāciju vadošās ārstu un pacientu organizācijas nosūtījušas kopīgu vēstuli valsts vadības un veselības jomas vadības pārstāvjiem izpildvaras institūcijās un Saeimā, tostarp veselības ministram Hosamam Abu Meri, kurā pauž nepieciešamību iekļaut valsts imunizācijas programmā – pieaugušo vakcinācijas kalendārā – vakcīnu pret pneimokoku infekciju pieaugušajiem riska grupās un senioriem virs 65 gadiem.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
