Bērniem, kuri tiek ārstēti ar antibiotikām pirmajā dzīves gadā, ir paaugstināts astmas attīstības risks. Turklāt risks pieaug līdz ar katru izrakstīto antibiotiku kursu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Annals of Allergy, Asthma, and Immunology.
Ikdienas apēdot septiņas un vairāk augļu un dārzeņu porcijas, nāves risks samazinās par 42%, salīdzinot ar tiem, kuri apēd mazāk par vienu porciju, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā Journal of Epidemiology & Community Health.
Gados veciem cilvēkiem bieži novēro izplatītas sāpes, kurām nav skaidra etioloģija. Pētījumā mēģināja noskaidrot faktorus, kas paaugstina šādu sāpju attīstību pieaugušajiem pēc 50 gadu vecuma.
Jauns pētījums parāda, ka lielāks jogurta patēriņš par 28% var samazināt 2.tipa cukura diabēta attīstību. Zinātnieki izpētījuši, ka lielāks zema tauku satura piena produktu patēriņš, tostarp dažādi jogurti un daži sieri ar zemu tauku saturu, samazina arī relatīvo 2.tipa cukura diabēta attīstības risku par 24%.
Rīgas Stradiņa universitātes A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku izstrādāto uztura bagātinātāju, kas satur dabiskos glikopeptīdus un izmantojams onkoloģijā un virusoloģijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu komisija nosaukusi par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2013. gadā.
Vēža pacientiem, kuri cieš no miega traucējumiem sāpju vai terapijas blakusparādību dēļ, var palīdzēt divas uzvedības izmainīšanas metodes - kognitīvi biheiviorālā terapija insomnijas mazināšanai (CBT-I) un stresa mazināšanas programma (MBSR). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Journal of Clinical Oncology. CBT-I ir standarta aprūpe, savukārt MBSR ir kā papildus terapija, kas var palīdzēt uzlabot miega kvalitāti.
Upsalas universitātē veiktā pētījumā secināts, ka pēc vienas bezmiega nakts, no rīta asinīs paaugstinās NSE un S-100B koncentrācija veseliem jauniem vīriešiem. Šīs molekulas parasti tiek atrastas smadzenēs. Tas, ka šo molekulu daudzums asinīs palielinās pēc negulētas nakts, varētu liecināt par smadzeņu audu noārdīšanos. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Sleep.
Pacientiem ar cukura diabētu, iesaka labāk ēst vienu lielu maltīti nekā daudzas mazas maltītes dienas laikā.Tas ir secināts uztura pētījumā, kurš veikts Linkopingas universitātē Zviedrijā.
Cilvēkiem, kuri lieto uztura bagātinātājus svara samazināšanai vai muskuļu masas audzēšanai, var attīstīties akūts hepatīts vai aknu mazspēja, brīdina ASV Slimību kontroles un profilkases centrs (CDC).
Ikvienam cilvēkam bijušas mokošas naktis, kad nevar iemigt, vai gadījies pamosties nakts vidū. Problēmas rodas tad, ja šādi notikumi atkārtojas. Bezmiega nakšu dēļ ne tikai pasliktinās pašsajūta, tāpēc var rasties arī ilgtermiņa kaitējums veselībai. Miega traucējumi var piemeklēt ikvienu – un vecumam šeit nav nozīmes. Rakstā sīkāk gan par to, kāpēc miegs ir svarīgs labai veselībai, gan par iespējām, ja miega paradumus tomēr neizdodas uzlabot paša spēkiem.
Jaunā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Psychology, Health & Medicine atklāts vēl viens iemesls, kādēļ pārtraukt smēķēšanu - atmetot smēķēšanu uzlabojas miegs. Līdz šim bija zināms, ka smēķēšana ir pirmajā vietā no visām novēršamajām nāvēm un smēķēšana tieši ir saistīta ar neskaitāmām veselības problēmām, tomēr maz bija zināms par smēķēšanas ietekmi uz miegu.
Lielākā daļa pacientu, kuri ziņo par statīnu nepanesību, tai skaitā muskuļu sāpēm un citām blakusparādībām, patiesībā var labi panest statīnu lietošanu, secināts pētījumā, kura rezultāti ir publicēti žurnāla American Heart Journal septembra numurā. Šis bija lielākais pētījums, kāds jebkad veikts, lai novērtētu patieso statīnu nepanesību.
Lielāko daļu bērnu nevar pasargāt no emocionāli traumatiskiem notikumiem, tomēr ārsti var savlaicīgi atpazīt bērnus, kuriem ir augstāks posttraumatiskā sindroma attīstības risks, secināts lielā pētījumā, kurš tika veikts Bostonas Bērnu slimnīcā.
Zināms, ka bērnu aptaukošanās ir augoša un aktuāla problēma ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Izrādās, ka problēmu var labāk risināt, vecākiem mainot sarunas akcentus ar saviem bērniem. Nesen veikts pētījums, kura rezultāti publicēti JAMA Pediatrics, atklāj, ka vecāki, kas iesaistās sarunās ar saviem bērniem par veselīgas ēšanas paradumiem, saņem mazāk pretreakcijas salīdzinājumā ar vecākiem, kas ar bērniem runā nevis par veselīgu uzturu un regulāru ēšanu, bet gan par ķermeņa masas kontroli un lieko svaru.
Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Jaunākie ASV pētījumu dati rāda, ka FDA (US Food and Drug Administration) melnās kastes brīdinājumi antidepresantiem tieši pretēji iecerētajam, saistīti ar suicidalitātes pieaugumu un psihiskās veselības pasliktināšanos jauniem pacientiem ar depresiju.
