PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Virspusējās ādas sēnīšinfekcijas — ne tikai kosmētisks defekts

Doctus
Virspusējās ādas sēnīšinfekcijas — ne tikai kosmētisks defekts
Pixabay.com
Sēnīšinfekcijas cilvēkam sastopamas dažādās formās — sākot ar relatīvi vieglu virspusēju ādas infekciju un beidzot ar invazīvām un hroniskām iekšējo orgānu infekcijām ar augstiem mirstības rādītājiem. Tāda virspusējā sēnīšinfekcija kā “atlēta pēda” ir būtisks sabiedrības veselības slogs — dažās sabiedrības grupās to sastopamības rādītājs ir pat 70 %. Publikācijā [1] apskatīta būtiskākā informācija par tinea pedis un šobrīd zināmo — etioloģija, epidemioloģija, diagnostika un terapija.

Visbiežāk ādas un nagu virspusējās sēnīšinfekcijas izraisītāji ir dermatofīti (Trichophyton, Microsporum, Epidermophyton), retāk — nedermatofītu vai rauga sēnītes. Ir zināmi vairāki riska faktori, kas veicina infekcijas attīstību: klimats un sezona (biežāk siltajā un mitrajā laikā), blakusslimības (diabēts) un individuāli ar personu saistīti faktori (vecums, nodarbošanās [], higiēnas līmenis, sociāli ekonomiskais stāvoklis).

Praksē izmanto gan sistēmiskus (biežāk itrakonazolu, flukonazolu, terbinafīnu), gan lokāli lietojamus pretsēnīšu medikamentus (imidazolus, alilamīnus un citus), kuru izvēli nosaka ierosinātājs un infekcijas apjoms.

Pēc literatūrā publicētiem datiem prof. Stefano Veraldi un Dr. Paolo Bortoluzzi no Itālijas pauž savu skatījumu uz lokāli lietojamiem pretsēnīšu līdzekļiem kombinācijā ar kortikosteroīdiem. [2] Eksperti norāda, ka kombinācijai ar kortikosteroīdu varētu būt vairāki ieguvumi šādos gadījumos: a) lokāli kortikosteroīdi ātrāk nomāc iekaisuma parādības (eritēmu un tūsku) un niezi skartajā ādas rajonā, b) pastiprina pretsēnīšu medikamenta biopieejamību (24 h pēc izokonazola/diflukortolona lietošanas izokonazola koncentrācija epidermā un dermā sasniedz attiecīgi 120 µg un 13 µg, kamēr izokonazols monoterapijā — 40 µg un 4 µg), c) pretsēnīšu medikamenta aktivitāte ir prolongēta, d) lokāla kortikosteroīda klātbūtne samazina alerģiska kontaktdermatīta risku, e) sekundāri tiek novērsts bakteriālas superinfekcijas risks, jo tiek mazināta skartā ādas laukuma nieze un mehāniska bojātās ādas inficēšana, to kasot. Ziņojuma autori norāda: lai gan lokāli lietojamo kortikosteroīdu izmantošana kombinācijā ar lokāli lietojamiem pretsēnīšu līdzekļiem joprojām tiek vērtēta dažādi, jaunākie literatūras dati un divu Eiropas ekspertu paneļu grupas dalībnieki šo kombināciju atbalsta ikdienas praksē.

Literatūra

  1. Nowicka, D. and Nawrot, U. (2021) ‘Tinea pedis—An embarrassing problem for health and beauty—A narrative review’, Mycoses, 64(10), pp. 1140–1150. doi:10.1111/myc.13340.
  2. Veraldi, S. and Bortoluzzi, P. (2022) ‘The association topical antifungals/topical corticosteroids in superficial mycoses of the skin: A critical review of the literature and personal experience’, Dermatologic Therapy, 35(6), pp. 1–3. doi:10.1111/dth.15487.