Veic balona pulmonālās angioplastijas pirmās procedūras
Tas ir iespējams, pateicoties Rīgas Stradiņa Universitātes un Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programmas sniegtajam finansiālajam atbalstam. Jaunās metodes ieviešanu Latvijā veic kardiologs, RSU vadošais pētnieks asoc. prof. Andris Skride un kardiologs, pulmonālās hipertensijas speciālists Dr. med. Ainārs Rudzītis ar komandu pieredzējušā poļu kolēģa prof. Marcin Kurzyna vadībā.
Asoc. prof. Andris Skride norāda: nesaņemot nepieciešamo ārstēšanu, pie smagākajām pulmonālās hipertensijas slimības formām pacienta dzīvildze ir tikai divi trīs gadi. Balona pulmonālā angioplastija kombinācijā ar attiecīgiem medikamentiem trombembolisku plaušu hipertensiju spēj pilnībā izārstēt.
Balona pulmonālā angioplastija jeb BPA ir mūsdienīga ārstēšanas metode plaušu artēriju bojājumu ārstēšanā noteiktiem plaušu hipertensijas pacientiem, kuriem nav iespējams veikt trombemboliskās plaušu hipertensijas formas ķirurģisku ārstēšanu vai plaušu hipertensija saglabājas arī pēc operācijas. Procedūras laikā caur katetru plaušu artērijā ievada dažāda izmēra baloniņus un pakāpeniski paplašina plaušu artērijas sīkos zarus, tādējādi uzlabojot asinsriti un samazinot spiedienu plaušu artērijā. Lielākajai daļai pacientu šo procedūru nepieciešams atkārtot 3 līdz 5 reizes, līdz tiek mazināts plaušu hipertensijas izraisītais spiediens uz sirds muskuli. Balona pulmonālā angioplastija uzlabo pacientu vispārējo stāvokli, fizisko izturību un sirds funkciju.
Pirmais pacients ir strādājošs 50 gadīgs vīrietis, kurš cieš no izteiktas aizdusas un sirds mazspējas un kuram jau nepieciešama skābekļa terapija. Pēc jaunās metodes pielietošanas, mediķi prognozē pilnīgu vīrieša izveseļošanos.
2020. gadā Latvijas Zinātnes padome atbalstīja RSU iesniegto projektu Balona pulmonārās angioplastijas metodes ieviešana un tās efektivitātes izvērtēšana hroniskas trombemboliskas plaušu hipertensijas pacientu ārstēšanā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kas tika uzsākts prof. Aivara Lejnieka vadībā. Projekta ietvaros bija paredzēta invazīvo kardiologu apmācības šīs procedūras veikšanā, kā arī metodes ieviešana Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, radot iespēju BPA ekselences centra izveidošanai.
Pirmie dati par BPA efektivitāti tika publicēti 2001. gadā, kad Hārvardas Universitātes pētnieku grupa ziņoja par pozitīviem rezultātiem 18 pacientiem, kuriem pēc procedūras mazinājās elpas trūkums un uzlabojās fiziskā izturība. Kopš tā laika šī ārstēšanas metode ir uzlabota, strauji attīstījusies un tiek izmantota aizvien biežāk lielākajos plaušu hipertensijas centros Eiropā, Japānā, ASV, un citur.