Vecuma un dzimuma atšķirības 2.tipa cukura diabēta ārstēšanas efektivitātē
![Vecuma un dzimuma atšķirības 2.tipa cukura diabēta ārstēšanas efektivitātē](https://cdn.doctus.lv/media/2025/02/2/large/a50b7ad51ea9.jpg)
Lai noskaidrotu, kā efektivitāte atšķiras augstāk uzskaitītajiem medikamentiem pēc pacienta dzimuma un vecuma, tika veikts pētījums, meklējot publikācijas par nejaušināti kontrolētiem SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru pētījumiem 2.tipa cukura diabēta pacientiem un izvērtējot HbA1c un MACE iznākumus.
No sākotnēji identificēta 601 pētījuma, individuāli pacientu dati izgūti no 103 pētījumiem (103 ziņoja par hiperglikēmijas izmaiņām un seši pētījumi par MACE). SGLT2 inhibitoru (vs placebo) lietošana tika saistīta ar zemāku HbA1c samazināšanos pie pieaugoša vecuma, ja medikaments lietots monoterapijā (absolūtā samazināšanās [AR] 0,24 % [95 % TI 0,10-0,38 % uz 30 gadu pieaugumu vecumā), divkāršā terapijā (AR 0,17 % [95 % TI 0,10-0,24 %]) un trīskāršā terapijā (AR 0,25 % [95 % TI 0,20-0,30 %]). GLP1 receptoru agonistu lietošana saistīta ar lielāku glikēmijas samazināšanos līdz ar pieaugošu vecumu, ja medikaments lietots monoterapijā (AR -0,18 % [95 % TI -0,31—0,05 %]), divkāršā terapijā (AR -0,24 % [95 % TI -0,40—0,07 %]), bet ne trīskāršā terapijā. DPP4 inhibitoru lietošana bija saistīta ar nedaudz labākiem HbA1c rādītājiem senioriem, lietojot divkāršā terapijā (AR -0,09 % [95 % TI -0,15—0,03 %), bet ne monoterapijā vai trīskāršā terapijā.
Relatīvais MACE notikumu samazinājums, lietojot SGLT2 inhibitorus bija lielāks senioriem salīdzinājumā ar jaunākiem pacientiem, kamēr GLP1 receptoru agonistu gadījumā lielāks MACE protektīvais efekts novērots tieši jaunākiem pacientiem. Netika novēroti pārliecinoši pierādījumi dzimuma lomai pētāmajos lielumos.
Avots: Hanlon P, Butterly E, Wei L, et al. Age and Sex Differences in Efficacy of Treatments for Type 2 Diabetes: A Network Meta-Analysis. JAMA. Published online February 03, 2025. doi:10.1001/jama.2024.27402