Vakcinācija pret gripu un lipīdus samazinoša terapija: uzvedības riski pacientiem ar aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību
Līdz šim nav pētīts, vai nevakcinēšanās pret gripu kā paredz, ka šis pacients arī nelietos statīnus. Lai atbildētu uz šo jautājumu, tika izvilkti dati no 2017., 2019. un 2021.gada aptaujas anketas datiem no Uzvedības riska faktoru uzraudzības sistēmas ASV un atlasīti pacienti no 40–75 gadiem ar zināmu aterosklerotisku KVS. Lai noskaidrotu, vai pastāv asociācija starp gripas vakcīnu un lipīdus samazinošas terapijas lietošanu, tika izmantoti pēc jaucējfaktoru pielāgošanas loģistiskās regresijas modeļi.
No 66 923 pētījuma dalībniekiem ar aterosklerotisku KVS, 55 % bija saņēmuši gripas vakcīnu pēdējā gadā un 76 % lietoja lipīdus samazinošu terapiju. Pret gripu nevakcinēts statuss bija saistīts ar mazāku iespējamību holesterīna zāļu lietošanai (IA 0,54; 95 % TI 0,50–0,58; p < 0,001). Pielāgojot datus pēc jaucējfaktoriem kā demogrāfiskie lielumi, blakusslimības, asociācija saglabājās statistiski ticama (pIA 0,58; 95 % TI 0,52–0,64; p <0,001). Saistība saglabājās arī pielāgojot pēc pacienta līdzestības attiecībā uz primāro aprūpi, veselības aprūpes pieejamības un citu kardiovaskulāro slimību medikamentu lietošanas paradumiem.
Pētnieki secina, ka pacientu ar aterosklerotisku KVS nevakcinēšanās pret gripu par 34 % samazina iespējamību, ka šis pacients lietos holesterīna medikamentus. Tātad, šī pacientu grupa neizmanto visas nepieciešamās profilakses metodes modificējamu riska faktoru novēršanai.
Avots: Slavin, S. D., Berman, A. N., Gaba, P., Hoshi, R. A., & Mittleman, M. A. (2023). Influenza Vaccination and Use of Lipid Lowering Therapies in Adults with Atherosclerotic Cardiovascular Disease: An Analysis of the Behavioral Risk Factor Surveillance System (BRFSS): Influenza Vaccination and Cholesterol Medication Use. American heart journal, S0002-8703(23)00316-2. Advance online publication. https://doi.org/10.1016/j.ahj.2023.11.007