Vai pierādīta saistība starp diendusām, kognitīvo funkciju un smadzeņu tilpumu?
Šajā pētījumā, lai noskaidrotu attiecību starp ikdienas diendusām, kognitīvo funkciju un smadzeņu struktūru, izmantota Mendeļa randomizācijas metode. Dati tika izgūti no britu Biobankas (maks. n = 378 932, vidējais vecums 57 gadi). Diendusa (pētījuma ekspozīcija) tika vērtēta, izmantojot 92 iepriekš identificētus neatkarīgus ģenētiskos variantus (viena nukleotīda polimorfismus: single-nucleotide polymorphisms, SNP) iepriekš publicētos pētījumos. Šā pētījuma iznākums bija kopējais smadzeņu tilpums, hipokampa tilpums, reakcijas laiks, vizuālā atmiņa.
Pētnieki atrada saistību starp regulārām ikdienas diendusām un lielāku kopējo smadzeņu tilpumu (nestandartizēts β 15,80 cm³ un 95 % TI = 0,25; 31,34), bet ne hipokampa tilpumu (β = -0,03 cm³ un 95 % TI -0,13; 0,06), reakcijas laiku (exp β = 1,01 un 95 % TI 1,00; 1,03) vai vizuālo atmiņu (exp β = 0,9 un 95 % TI 0,94; 1,05). Šo atradumu apstiprināja papildu analīze ar 47 SNP (pielāgojot pēc pārlieku izteiktas miegainības dienā), 86 SNP (izslēdzot miega apnojas pacientus) un 17 SNP (bez paraugu pārklāšanās britu Biobankā).
Šajā pētījumā fiksēta saistība starp diendusām un lielāku kopējo smadzeņu tilpumu salīdzinājumā ar tiem, kas ikdienā diendusu neguļ. Pētījuma autori pieļauj, ka regulāra diendusa varētu nodrošināt sava veida aizsardzību pret neirodeģeneratīviem procesiem, kompensējot slikto miegu naktī. Jāņem vērā, ka šajā pētījumā analizēja tikai diendusu biežumu, bet ne ilgumu. Dažādos novērojuma pētījumos norādīts, ka kognitīvo funkciju ietekmē ne tikai diendusa kā tāda, bet arī tās ilgums. Diemžēl šādas informācijas attiecīgajā Biobankā nav.
AVOTS: Paz V, Dashti HS, Garfield V, et al. Is there an association between daytime napping, cognitive function, and brain volume? A Mendelian randomization study in the UK Biobank, Sleep Health, 2023, ISSN 2352-7218