Vai ģimenes ārsti varētu iesaistīties C hepatīta ārstēšanā?
Patlaban ģimenes ārstu uzmanības lokā ir arī agrīna diagnostika. “Mēs varam noteikt C hepatīta vīrusa (HCV) antivielas, varam noteikt aknu rādītājus, un, protams, ja konstatējam kādas izmaiņas, tad attiecīgi mēs novirzām pacientu pie speciālista. Tad notiek aktīvā ārstēšanas fāze, un pēc tam ir jānodrošina pēcuzraudzība – reizēm visa atlikušā mūža garumā,” saka Dr. A. Dzalbs.
Patlaban C hepatīta gadījumos ģimenes ārsts nedrīkst īstenot medikamentozo terapiju, jo viņa kompetencē nav attiecīgo medikamentu izrakstīšana. Mūsdienās tie ir moderni un kvalitatīvi medikamenti.
“Piedalīties ārstēšanā mēs varam daļēji. Latvijā ģimenes ārsti nedrīkst nozīmēt šos medikamentus, un tie ir tikai speciālistu konsīlija kompetencē, un šo terapiju uzsāk speciālisti, taču, konsultējoties ar speciālistiem, to varētu darīt vismaz daļa ģimenes ārstu,” skaidro Ainis Dzalbs.
Citās valstīs ir tā, ka medikamentozo terapiju var nozīmēt ģimenes ārsts, tāpēc tas vairāk ir organizatorisks jautājums, iespējams, finansējuma jautājums, uzskata A. Dzalbs.
“Ir tā saucamie pangenomiskie medikamenti, kas darbojas uz dažādiem C hepatīta tipiem. Daļa medikamentu iedarbojas tikai uz noteiktiem tipiem, un ir tādi, kas iedarbojas uz visa veida tipiem. Ja mēs izvēlamies šos pangenomiskos medikamentus, tad ārstēšana kļūst vienkāršāka un saprotamāka,” skaidro ģimenes ārsts. Viņaprāt, tas vairāk ir kompetenču jautājums un daļēji varbūt arī birokrātisks šķērslis.
Infektologu sagatavotās vadlīnijas ģimenes ārstiem ir noderīgs algoritms. Tam tiek sekots gan pirmreizēji nosūtot pacientu pie infektologa, gan arī tad, kad pacients atgriežas pie ģimenes ārsta ar pabeigtu C hepatīta terapiju. Tālāk ģimenes ārsti pārņem ilgtermiņa novērošanu.