Uz pierādījumiem balstīta hepatocelulārās karcinomas pārvaldība
Tika veikts sistemātisks III fāzes nejaušināti kontrolētu pētījumu pārskats par HCC ārstēšanu dažādās slimības stadijās. Meta–analīze tika veikta, lai novērtētu attiecības starp slimības iznākumu pēc sistēmiskas terapijas vai nu ar tirozīnkināzes inhibitoru vai imūno kontrolpunktu inhibitoru (ICI) terapiju, atkarībā no HCC etioloģijas.
No 10 100 identificētiem pētījumiem, 76 bija III fāzes nejaušināti kontrolēti pētījumi. No tiem rūpīgs sijājošās diagnostikas algoritms veikts 49 pētījumos, kas tiek vērtēti kā augstas kvalitātes un iekļauj kopā 22 113 pacientus – septiņi pētījumi analizēja adjuvantu terapiju, divi pētījumi primāru terapiju agrīnas stadijas HCC, septiņi pētījumi vidējas stadijas HCC un divdesmit viens pētījums analizējis ārstēšanu advancētas stadijas HCC gadījumā. Deviņi no pētījumiem bija pozitīvi, sešas ārstēšanas metodes pielāgotas vadlīnijām (sorafenibs, lenvatinibs, atezolizumabs + bevacizumabs, regorafenibs, kabozantinibs un ramucirumabs). Astoņu pētījumu meta–analīze, kur iekļauti 3739 pacienti, norādīja ICI terapijas pārākumu efektivitātē pacientiem ar vīrusa hepatīta izcelsmes HCC, salīdzinājumā ar pacientiem, kam bija ne–vīrusu ģenēzes HCC. Ārstējot pacientus ar tirozīnkināzes inhibitoru atšķirības starp HCC etioloģiju un iznākumu netika novērotas. Tas liek secināt, ka imūnterapija var būt mazāk efektīva HCC gadījumā, ja tai nav vīrusa etioloģija.
Avots: Haber PK, Puigvehí M, Castet F, Lourdusamy V, Montal R, Tabrizian P, Buckstein M, Kim E, Villanueva A, Schwartz M, Llovet JM. Evidence-based management of HCC: Systematic review and meta-analysis of randomized controlled trials (2002-2020). Gastroenterology. 2021 Jun 11:S0016-5085(21)03119-X. doi: 10.1053/j.gastro.2021.06.008. Epub ahead of print. PMID: 34126063.