Troksnis ausīs un saistība ar depresiju, trauksmi un stresu: kohortas pētījums
Tajā pašā laikā populācijas pētījumu rezultātos secināts, ka joprojām iztrūkst datu par tinnitus un psiholoģiskā distresa saistību. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir tinnitus un depresijas, trauksmes un/vai somatizācijas korelācija lielā populācijas kohortā (vidējais vecums – 60,7 gadi). Pētījuma dalībnieki norādīja, vai viņiem ir sūdzības par troksni ausīs (jā/nē) un cik ļoti tas viņiem traucē. Tāpat šie dalībnieki aizpildīja tādas psihoemocionālā fona skrīninga skalas kā PHQ–9, GAD–7 un SSS–8, novērtējot depresīvo, trauksmes spektra un somatizācijas traucējumu klātesamību.
Šajā pētījumā no kopējās kohortas 28 % dalībnieku bija tinnitus. Depresijas/trauksmes/somatizācijas izplatība šo pacientu vidū bija ievērojami augstāka, salīdzinājumā ar tiem, kam tinnitus nebija (7,9 %/5,4 %/49,4 % ar tinnitus, attiecīgi un 4,6 %/3,3 %/26,9 % bez tinnitus, attiecīgi; p < 0,0001). Loģistiskās regresijas analīze norādīja, ka pacientiem ar tinnitus bija lielāka depresijas (IA 2,033, 95 % TI 1,584–2,601, p < 0,0001), trauksmes (IA 1,841, 95 % TI 1,228–2,728, p = 0,027) vai somatizācijas (IA 2,057, 95 % TI 1,799–2,352, p < 0,0001) iespējamība. Šie rezultāti jāpatur prātā, ārstējot pacientus ar sūdzībām par tinnitus.
Avots: Hackenberg, B., Döge, J., O'Brien, K., Bohnert, A., Lackner, K. J., Beutel, M. E., Michal, M., Münzel, T., Wild, P. S., Pfeiffer, N., Schulz, A., Schmidtmann, I., Matthias, C., & Bahr, K. (2023). Tinnitus and Its Relation to Depression, Anxiety, and Stress-A Population-Based Cohort Study. Journal of clinical medicine, 12(3), 1169. https://doi.org/10.3390/jcm12031169