Trauksmes un depresijas saistība ar biežāku attēldiagnostisko rīku izmantošanu
Dati tika iegūti no pacientu reģistriem gan par depresijas vai trauksmes diagnozēm, gan par to, cik bieži izmantoti kādi attēldiagnostiskie rīki. Loģistiskās regresijas metode tika izmantota, lai aprēķinātu pielāgoto iespēju attiecību, ņemot vērā atšķirības vecumā, dzimumā, dzīves vietā, ienākumu līmenī, blakusslimībās, utt.
Sākotnēji tika iegūti dati no 2 381 851 pacienta. Attēldiagnostisko rīku izmantošana bija ievērojami biežāka pacientiem ar trauksmi (71,1 % pret 55,7 %, p < 0,001) un depresiju (73,2 % pret 55,3 %, p < 0,001) anamnēzē. Pielāgoto iespēju attiecība jebkura veida attēldiagnostikai bija 1,24 (95 % TI: 1,22–1,26) pacientiem ar trauksmi anamnēzē un 1,43 (TI 1,41–1,45) pacientiem ar depresiju. Padziļināta datu analīze atrada statistiski nozīmīgu un pozitīvu asociāciju starp psihisko veselību un krūškurvja attēldiagnostiku, galvas smadzeņu izmeklējumiem un neatliekamā medicīnas centra apmeklējumos paveiktiem izmeklējumiem.
Kontrastējoši iepriekš veiktiem pētījumiem par sijājošo diagostiku, šis pētījums parāda, ka trauksme un depresija ar lielu iespējamību ir iemesls, kāpēc attēldiagnostiskie rīki tiks izmantoti biežāk kā vispārējā populācijā.
Avots: Powell AC, Long JW, Carneal G, Schormann KJ, Friedman DP. The association between a history of anxiety or depression and utilization of diagnostic imaging. PLoS One. 2021 Jul 12;16(7):e0254572. doi: 10.1371/journal.pone.0254572. PMID: 34252170.