PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Suicīda risks pacientiem ar šizofrēniju ASV

Doctus
Suicīda risks pacientiem ar šizofrēniju ASV
Pixabay.com
Kaut arī zināms, ka pieaugušajiem pacientiem ar šizofrēnijas diagnozi ir paaugstināts pašnāvību risks, iepriekš veiktie pētījumi nav pienācīgi aprakstījuši suicīda riska raksturlielumus šiem pacientiem dzīves laikā.

Pētījums veikts, lai aprakstītu pašnāvību mirstības rādītājus un korelācijas starp pieaugušajiem ar šizofrēniju visas dzīves laikā un standartizētos mirstības rādītājus suicīda gadījumā, salīdzinot ar vispārējo ASV populāciju. Lai veiktu pētījumu, tika paņemti dati no piecām nacionālām retrospektīvām šizofrēnijas pacientu kohortām, kuri saņem veselības aprūpes pakalpojumus caur Medicare programmu – tā ir valsts subsidēta veselības aprūpes programma pacientiem virs 65 gadu vecuma un noteiktām pacientu grupām. Pacienti identificēti pēc vecuma (18–34 gadi, 35–44 gadi, 45–54 gadi, 55–64 gadi, 65 gadi un vairāk), reģistrēti arī nāves gadījumi. Kopējā kohorta iekļāva datus par 668 836 pacientiem ar šizofrēniju, 2 997 308 gadus novērošanas periodu un 2218 suicīda izraisītas nāves.

Katrā pētāmajā grupā tika noteikti suicīda mirstības rādītāji (SMR) uz 100 000 personu gadiem un pielāgotā risku attiecība ar 95 % ticamības intervālu (TI). Suicīda mirstības rādītāji tika noteikti kohortā kopumā, kā arī standartizējot pēc dzimuma, vecuma un rases.

No pacientiem ar šizfrēniju 52,5 % bija vīrieši. Kopējais suicīda rādītājs uz 100 000 personu gadiem bija 74,00, kas ir 4,5 reizes augstāks kā vispārējā ASV populācijā (SMR, 4,54; 95 % TI, 4,35–4,73). Suicīda rādītāji bija ievērojami augstāki vīriešiem (pielāgotā risku attiecība (aHR) 1,15; 95 % TI, 1,02–1,30) un tiem pacientiem, kam bija depresība (aHR, 1,32; 95 % TI, 1,17–1,50), trauksmaina (aHR, 1,15; 95 % TI, 1,02–1,30) simptomātika. Suicīda rādītāji augstāki bija arī tiem, kas lietoja narkotikas (aHR 1,41; 95 % TI, 1,22–1,63), kam bija miega traucējumi (aHR, 1,32; 95 % TI 1,07–1,39), suicidālas domas (aHR, 1,41; 95 % TI, 1,22–1,63) un jau iepriekš veikti suicidāli pasākumi vai paškaitējums (aHR, 2,48; 95 % TI, 2,06–2,98). Riski zemāki bija latīņamerikāņu un melnās rases pārstāvjiem, salīdzinot ar baltās rases pacientiem. Suicīda idejas mazinājās līdz ar vecumu – no 141,95 (SMR, 10,19; 95 % TI, 9,29–11,18) pacientiem vecumā no 18–34 gadiem līdz 24,01 (SMR, 1,53; 95 % TI, 1,32–1,77) pacientiem virs 65 gadu vecumam. Vecuma grupā no 18–34 gadiem pielāgotā risku attiecība bija ievērojami augstāka pacientiem ar jau anamnēzē veiktu suicīda mēģinājumu vai paškaitējumu, ar komorbīdu narkotiku lietošanu, bet ne ar komorbīdiem depresīviem simptomiem.

Šajā kohortas pētījumā nonāca pie secinājuma, ka suicīda riski šizofrēnijas pacientiem ir paaugstināti, īpaši jaunākajās pacientu grupās. Nedalītu uzmanību jāpievērš šiem pacientiem, īpaši gadījumos, ja pašnāvības vai paškaitējuma mēģinājums jau bijis vai fonā ir kādu vielu ļaunprātīga lietošana.

Avots: Olfson M, Stroup TS, Huang C, Wall MM, Crystal S, Gerhard T. Suicide Risk in Medicare Patients With Schizophrenia Across the Life Span. JAMA Psychiatry. Published online May 26, 2021. doi:10.1001/jamapsychiatry.2021.0841