Sirds un asinsvadu sistēmas veselība un depresīvo simptomu attīstības risks
Kardiovaskulārā veselība (smēķēšanas statuss, ĶMI, fiziskās aktivitātes, diēta, asinsspiediens, glikozes un holesterīna līmenis serumā) pētāmā kohortā tika novērtēta pētījuma sākumā 1990. un izmaiņas kardiovaskulārajā profilā pēc septiņiem gadiem – 1997.gadā, depresīvie simptomi izvērtēti 1997.gadā un tad katrus trīs gadus līdz 2015.gadam.
No 6980 pētījumā iekļautajiem pacientiem, 1671 (23,9 %) bija sievietes, vidējais vecuma 53,3 (SD = 3,5) gadi). Pētījuma novērošanas periodā pēc 1997.gada, 1858 indivīdiem (26, 5 %) tika konstatēti incidenti depresīvi simptomi. Labāka kardiovaskulārā veselība vai tās uzlabošanās septiņu gadu laikā bija saistīta ar zemāku depresīvo simptomu attīstības risku (iespēju attiecība [IA] izejas rādītājos vidējā vai ideālā kardiovaskulārās veselības līmenī 0,87; 95 % TI 0,84–0,91; un IA vidējā vai ideālā kardiovaskulārās veselības līmenī pēc septiņiem gadiem 0,91; 95 % TI 0,86–0,96).
Pētījuma autori aicina turpināt pētījumus, definējot, kura no pētāmām kardiovaskulāro veselību ietekmējošām domēnēm ir vissvarīgākā, lai novērstu depresīvo simptomu attīstības risku.
Avots: van Sloten TT, Valentin E, Climie RE, et al. Association of Cardiovascular Health With Risk of Clinically Relevant Depressive Symptoms. JAMA Psychiatry. Published online February 15, 2023. doi:10.1001/jamapsychiatry.2022.5056