Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

Doctus
SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija
Pixabay.com
2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Šis bija populācijas pētījums ASV, kur izguva datus no Medicare sistēmas un divām liela apmēra apdrošināšanas kompāniju datubāzēm. Pētījumā tika iekļauti pēc noslieces rādītāja 1:1 salāgoti pieaugušie ar 2.tipa cukura diabētu un pirmreizēji sāktu terapiju ar SGLT2 inhibitoriem vai DPP4 inhibitoriem (n = 778 908), GLP1 receptoru agonistiem vai DPP4 inhibitoriem (n = 729 820) un SGLT2 inhibitoriem vai GLP1 receptoru agonistiem (n = 873 460). Gavenais pētījumā sagaidāmais rādītājs bija hiperkaliēmija ambulatorā vai slimnīcas vidē. Sekundārie iznākumi – hiperkaliēmija ≥5,5 mmol/l un hiperkaliēmijas diagnoze uzņemšanas nodaļā.

SGLT2 inhibitoru sākšana bija saistīta ar zemāku hiperkaliēmijas biežumu salīdzinājumā ar DPP4 inhibitoriem (draudu attiecība 0,75, 95 % TI 0,73–0,78) un ar vieglu samazinājumu biežumā salīdzinot ar GLP1 receptoru agonistiem (0,92; 0,89–0,95). GLP1 receptoru agonisti bija saistīti ar zemāku hiperkaliēmijas biežumu salīdzinājumā ar DPP4 inhibitoriem (0,79; 0,77–0,82). Trīs gadu absolūtais risks bija par 2,4 % (95 % TI 2,1–2,7 %) zemāks SGLT2 inhibitoriem salīdzinot ar DPP4 inhibitoriem (4,6 % pret 7,0 %), par 1,8 % (1,4–2,1 %) zemāks GLP1 receptoru agonistiem salīdzinot ar DPP4 inhibitoriem (5,7 % pret 7,5 %) un par 1,2 % (0,9–1,5 %) zemāks SGLT2 inhibitoriem salīdzinot ar GLP1 receptoru agonistiem (4,7 % pret 6,0 %). Atrastais bija nemainīgs arī sekundāro iznākumu analīzē un apakšgrupu (vecums, dzimums, rase, blakusslimības, HbA1c līmenis) izvērtējumā. SGLT2 inhibitoru un GLP1 agonistu ieguvumi absolūtajā skalā bija lielāki pacientiem ar sirds mazspēju, hronisku nieru mazspēju un tiem, kas lieto minerālkortikoīdu antagonistus. Salīdzinājumā ar DPP4 inhibitoriem zemāks hiperkaliēmijas biežums nemainīgi tika novērots starp visiem SGLT2 inhibitoriem (kanagliflozīns, dapagliflozīns, empagliflozīns) un GLP1 receptoru agonistiem (dulaglatīds, eksenatīds, liraglutīds, semaglutīds).

Avots: Fu E L, Wexler D J, Cromer S J, Bykov K, Paik J M, Patorno E et al. SGLT-2 inhibitors, GLP-1 receptor agonists, and DPP-4 inhibitors and risk of hyperkalemia among people with type 2 diabetes in clinical practice: population based cohort study BMJ 2024; 385 :e078483 doi:10.1136/bmj-2023-078483

Saistītie raksti
Lasītākais Doctus.lv

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Kuru neiroloģisku slimību gadījumā pacienti visbiežāk pieprasa eitanāziju un asistēto pašnāvību?

Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U