PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Seksuālā disfunkcija un šizofrēnija: sistemātisks pārskats un meta–analīze

Doctus
Seksuālā disfunkcija un šizofrēnija: sistemātisks pārskats un meta–analīze
Pixabay.com
Šizofrēnijas pacienti bieži saskaras ar antipsihotiķu inducētu seksuālo disfunkciju, taču tikpat bieži šis jautājums klīniskajā praksē var palikt neatrisināts. Lai novērtētu, cik nozīmīga problēma šizofrēnijas pacientu vidū ir dažādu seksuālu disfunkciju gadījumā un noskaidrotu, kādi ar to saistīti faktori ir nozīmīgi klīniskajā praksē tika veikts sistemātisks pētījumu pārskats un meta–analīze.

Pētījuma galvenais mērķis bija aprēķināt seksuālās disfunkcijas izplatības rādītājus šizofrēnijas pacientiem. Pārskatā tika iekļauti dati par 72 pētījumiem no 33 valstīm, sešiem kontinentiem un 21 076 šizofrēnijas pacientu. Kopējais seksuālās disfunkcijas izplatības rādītājs pasaulē bija 56,4 % (95 % TI 50,5–62,2), vīriešiem 55,7 % un sievietēm 60,0 %. Visbiežāk sastopamie seksuālās disfunkcijas veidi bija erektilā disfunkcija vīriešiem (44 %; 95 % TI 33,5–55,2), libido trūkums vīriešiem (41 %; 95 % TI 30,7–51,4), ejakulācijas traucējumi vīriešiem (39 %; 95 % TI 26,8–51,8), grūtības sasniegt orgasmu sievietēm (28 %; 95 % TI 18,4–40,2), kā arī amenoreja sievietēm (25 %; 95 % TI 17,3–35,0).

Faktori, kas saistīti ar pētījumu heterogenitāti bija pētījuma dizains, laiks un lokācija, vērā ņemtie sociodemogrāfiskie dati, alkohola lietošanas anamnēzes izvērtēšana, psihiatrisku komorbiditāšu klātbūtne, slimības smaguma pakāpe, antidepresantu un anksiolītiķu lietošana. Seksuālā disfunkcija biežāk sastopama bija šizofrēnijas pacientiem salīdzinājumā ar šizoafektīvām slimībām, erektilie traucējumi bija retāk sastopami pacientiem ar ilgāku slimības anamnēzi. Antidepresantu un garastāvokļa stabilizatoru lietošana saistīta ar zemāku erektilo traucējumu izplatību (attiecīgi β, -6,30; 95 % TI -10,82–-1,78; p = 0,006) un β, -13,21; 95 % TI -17,59–-8,83; p < 0,001) un ejakulācijas traucējumiem (attiecīgi β, -6,10; 95 % TI -10,68–-1,53; p = 0,09 un β, -11,57; 95 % TI -16,34–-6,80; p <0,001).

Šā sistemātiskā pārskata dati uzrāda augstus seksuālās disfunkcijas izplatības rādītājus pacientiem ar šizofrēniju. Atradnes liecina, ka daļa no disfunkcijas gadījumiem var būt izskaidrojama ar šizofrēniju kā pamatslimību. Zemāki disfunkcijas rādītāji pacientiem, kas lieto antidepresantus norāda uz potenciālo komorbīdas depresijas ārstēšanas nepieciešamību, lai uzlabotu seksuālo veselību. Jāņem vērā, ka šajā pētījumā netika apskatīti pacientu metaboliskie parametri un vispārējais veselības stāvoklis, kas varētu ietekmēt pētījuma rezultātus un skaidrot citus seksuālās disfunkcijas cēloņus.  

Avots: Korchia T, Achour V, Faugere M, et al. Sexual Dysfunction in Schizophrenia: A Systematic Review and Meta-Analysis. JAMA Psychiatry. Published online September 13, 2023. doi:10.1001/jamapsychiatry.2023.2696