Sēdēšanas laiks un mirstība no kardiovaskulāriem notikumiem valstīs ar dažādu ienākumu līmeni
Šajā pētījumā iekļāva dalībniekus vecumā no 35–70 gadiem no 21 valsts, līdzsekošanas periods bija apmēram 11,1 gads. Ikdienas sēdēšanas ilgumu mērīja, izmantojot Fiziskās aktivitātes aptaujas anketu. Pētījuma galvenais iznākums bija visu iemeslu mirstības un nopietnas kardiovaskulāras slimības/notikuma (kardiovaskulāra nāve, miokarda infarkts, insults, sirds mazspēja) kombinācija.
No kopā 105 677 pētījumā iekļautajiem dalībniekiem 58,6 % bija sievietes, vidējais dalībnieku vecums bija 50,4 gadi. Novērošanas periodā tika dokumentētas 6233 nāves un 5696 nopietni kardiovaskulārās slimības/notikuma gadījumi. Salīdzinājumā ar references grupu (<4 stundas dienā sēžot), ilgāks sēdēšanas laiks dienā (≥ 8 stundas) bija saistīts ar paaugstinātu pētījuma izvirzīto kombinēto iznākumu (riska attiecība [RA] 1,19; 95 % TI 1,11–1,28; p < 0,001), kā arī visu iemeslu mirstību (RA 1,20; 95 % TI 1,10–1,31; p < 0,001) un nopietnu kardiovaskulāro notikumu (RA 1,21; 95 % TI 1,10–1,34; p < 0,011). Pēc iegūto datu stratificēšanas pēc valsts ienākumu līmeņa, valstīs ar zemāku ienākumu līmeni nevēlamo notikumu risks pēc ilgstošas ikdienas sēdēšanas bija augstāks kā vidēja vai augsta ienākumu līmeņa valstīs (RA salīdzinājums 1,29 pret 1,08; p = 0,02). Risks nevēlamam kardiovaskulāram notikumam vai visu iemeslu mirstībai mazinājās līdz ar augstāku fizisko aktivitāšu līmeni ikdienā.
Pētnieki aicina nodrošināt arvien jaunus veidus, kā sabiedrībā veicināt fiziskās aktivitātes ikdienā līdz ar sēdēšanas laika samazinājumu, lai novērstu priekšlaicīgas nāves un kardiovaskulāro notikumu radīto slogu pasaulē.
Avots: Li S, Lear SA, Rangarajan S, et al. Association of Sitting Time With Mortality and Cardiovascular Events in High-Income, Middle-Income, and Low-Income Countries. JAMA Cardiol. Published online June 15, 2022. doi:10.1001/jamacardio.2022.1581