Rīgas Austrumu slimnīcā zinātniskā sēde par dzemdes kakla vēža izskaušanu Latvijā
Vizītes ietvaros prezidenta kundze apmeklēja arī Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Kolposkopijas kabinetu, Ginekoloģijas klīniku, Ķirurģijas dienas stacionāru un Operāciju bloku. Savukārt stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” viņa apskatīja staru terapijas un brahiterapijas kabinetus, tajā skaitā staru terapijas iekārtas (lineāros paātrinātājus) un Ķīmijterapijas dienas stacionāru.
Zinātnisko sēdi vadīja: Rīgas Austrumu slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja asoc. prof. Jana Žodžika, ginekoloģijas un dzemdniecības galvenā speciāliste prof. Dace Rezeberga un Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas dienas stacionāra onkoloģe-ķīmijterapeite asoc.prof. Alinta Hegmane.
Jaunā skrīninga pieeja, kas Latvijā tiek īstenota jau kopš pagājušā gada jūlija, paredz, ka sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem joprojām tiek paņemta citoloģiskā uztriepe, savukārt vecumā no 30 gadiem – veic CPV testēšanu.
“Pēdējos gados notikusi dzemdes kakla vēža sistēmiskās terapijas strauja attīstība. Klasiskajai ķīmijterapijai pievienojušies mērķterapijas preparāti – angioģenēzes inhibitori, kas pieejami arī Latvijā un imūnterapija, kas ļauj ārstēt pacientes atbilstoši starptautiskām vadlīnijām un vienlaikus rūpēties par turpmākās dzīves kvalitātes saglabāšanu,” saka Rīgas Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas dienas stacionāra onkoloģe-ķīmijterapeite Žanete Zvirbule.
Ja skrīninga analīzes uzrāda izmaiņas, tad situācijas precizēšanai ir jāveic kolposkopija. Kolposkopija ir ļoti svarīgs etaps dzemdes kakla vēža profilaksei.
“Ja tiek konstatētas vidējas vai smagas pirmsvēža izmaiņas, tad kolposkopa kontrolē tiek veikta elektroekscī, tādējādi ievērojami samazinot risku veidoties ļaundabīgām izmaiņām nākotnē. Zinātnieki ir pierādījuši, ka no brīža kad CPV inficē veselu šūnu līdz brīdim, kad tajā rodas ļaundabīgas izmaiņas, paiet vismaz 10 līdz 15 gadi. Tas ļauj savlaicīgi konstatēt pirmsvēža izmaiņas un tās laikus novērst,” uzsver Rīgas Austrumu slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja asoc. prof. Jana Žodžika.
Kolposkopija ir subjektīva metode, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai to veiktu īpaši apmācīti un pieredzējuši ārsti. Latvija un Lielbritānija ir vienas no retajām valstīm, kur nepieciešams sertifikāts, lai ārsts būtu tiesīgs veikt šo izmeklējumu. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī pie mums veikto skrīningu izmeklējumi tiek koncentrēti tajos centros jeb ārstniecības iestādēs, kur tiek nodrošināta onkoloģisko pacientu ārstēšana un aprūpe. Latvijā tās ir 3 vietas: Rīgas Austrumu slimnīca, kā arī Liepājas un Daugavpils Reģionālās slimnīcas. Rīgas Austrumu slimnīcas Kolposkopijas kabinets ir vadošais valstī, kur ik gadu tiek veikti aptuveni 3000 izmeklējumi, kā arī apmācīti citi valsts speciālisti.
“Var jau, protams, ieviest visjaunākās metodes, bet, ja iedzīvotāji nebūs atsaucīgi, tās nedarbosies. Ir veikts pat pētījums ar mērķi apzināt, kuras ir tās sabiedrības grupas, kas neveic skrīninga izmeklējumu. Tika noskaidrots, ka visbiežāk tās ir dāmas vecumā pēc 50 gadiem, kuras dzīvo attālākos lauku reģionos, tāpat arī sievietes no sociālā riska grupām. Tomēr viņu vidū ir arī labi situētas sievietes, kas ieguvušas augstāko izglītību, taču aizņemtības dēļ skrīningu nav veikušas. Nereti mēs ļoti vēlamies rūpēties par kādu citu, bet diemžēl aizmirstam par pašu galveno – savu veselību,” pauž asoc. prof. Jana Žodžika.
Pavisam nesen ir noslēdzies vēl kāds pētījums. Tā ietvaros tika izmantoti paštesti un sievietēm pašām bija iespēja noteikt CPV klātbūtni organismā. Savāktie paraugi tika analizēti Rīgas Austrumu slimnīcas Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā. Pētījumā iesaistītie eksperti ir pateicīgi ikvienai sievietei, kas izmanto iespēju piedalīties šādās izpētēs, jo tas palīdz saprast, kā labāk realizēt dzemdes kakla vēža profilakses pasākumus Latvijā, lai aptvertu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju.