Reto audzēju pacientiem jānodrošina taisnīgas un vienlīdzīgas ārstēšanas iespējas
Runājot par risinājumiem reto onkoloģisko audzēju pacientu ārstēšanas un diagnostikas uzlabošanai, Austrumu slimnīcas Solīdo audzēju medikamentozās klīnikas vadītāja asociētā profesore Elīna Sīviņa uzsvēra: “Kopš 2016. gada Eiropā ir ieviestas rekomendācijas, kas paredz reto audzēju centru izveidi, to savstarpējo sadarbību (tīklošanos), klīnisko un epidemioloģisko datu reģistrēšanu un uzkrāšanu, kā arī pacientu iesaisti lēmumu pieņemšanā, jauno specialistu apmācību un pētniecību. Eiropā ir vienots uzstādījums, ka jāveido vēža ekselences centri, kuros ir klīnisko pētījumu bāze un medicīniskie dati par reto audzēju pacientiem. Austrumu slimnīca ir uzsākusi Vēža centra akreditācijas ceļu, lai šī tīklošanās sadarbības projekta ietvaros nākotnē nodrošinātu reto audzēju pacientiem taisnīgas un vienlīdzīgas ārstēšanas iespējas. Tas ir liels un ambiciozs mērķis, ko varam sasniegt tikai ciešā sadarbībā ar valsts veselības organizācijas institūcijām un definējot uzlabojumus veselības aprūpē kā valstisku prioritāti!”
Reto audzēju pacientiem ir ierobežota pieeja efektīvai ārstēšanai ar jaunākās paaudzes zālēm. “Šīs zāles ir dārgas. Arī valsts finansējuma piešķiršanas process katram retā audzēja pacientam ir sarežģīts un, jāatzīst, — nav taisnīgs, salīdzinot ar citu plašāk izplatīto onkoloģisko slimību pacientiem. Sakarā ar to, ka šīs slimības ir retas un pacientu skaits populācijā ir mazs, ir apgrūtināta jaunu tehnoloģiju un zāļu ieviešana diagnostikas un ārstēšanas algoritmos,” skaidro asociētā profesore Elīna Sīviņa.
Arī reto slimību audzēju pētniecības process ir lēns un sarežģīts. Tā kā pacientu skaits ir mazs, savos pētnieciskajos darbos ārsti nevar izmantot standartizētas statistiskās metodes, kā to dara liela apjoma pētījumos.
Definētās problēmas ir aktuālas visā pasaulē, ne tikai Latvijā. “Bieži pacienta vēsturē konstatējam neprecīzu diagnostiku, kas pat, iespējams, nav saistīta ar to, ka speciālistam būtu mazāk zināšanu, bet gan ar to, ka šīs slimības ir retas un līdz galam nav izstrādāti precīzi un standartizēti diagnostikas protokoli. Tāpat nav nodefinēts reto audzēju pacienta ceļš – kā viņš nokļūst no primārās aprūpes ārsta (ģimenes ārsta) līdz specializētam ārstam onkologam un pēc tam līdz terapijai jeb ārstēšanai. Pacientu ceļu ir sarežģīti nodefinēt, jo būtiska nozīme ir konkrētā ārsta zināšanu pilnveidei un pieredzei, kā arī zināmai modrībai, spējai analizēt pacienta anamnēzi,” akcentē asociētā profesore Elīna Sīviņa.
Skaitliskā izteiksmē par reto audzēju tiek uzskatīts audzējs, kas sastopams mazāk nekā sešiem pacientiem uz 100 000 iedzīvotāju gadā. Retos audzējus raksturo fakts, ka tos ir grūti un sarežģīti diagnosticēt. Arī terapija jeb ārstēšana bieži vien ir specifiska un atšķirīga no citu plašāk izplatīto vēžu ārstēšanas vadlīnijām. Vienlaikus viena ceturtā daļa jeb 24% visu diagnosticēto audzēju ir tieši reto slimību audzēji — solīdie, hematoloģiskie audzēji un audzēji, kas tiek atklāti bērniem. Reto audzēju pacientiem ir augsti mirstības rādītāji, jo vairākumā gadījumu retā slimība tiek atklāta vēlīni.
Austrumu slimnīca pateicas Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienībai un tās vadītājai “Onkoalianse” vadītājai Olgai Valciņai par rosināto diskusiju, lai kopā ar visu trīs universitāšu slimnīcu vadošajiem ārstiem vērstu uzmanību un meklētu risinājumus reto onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanās ceļā.