Pulmonālā hipertensija - gandrīz 300 cilvēku Latvijā ar šo diagnozi

Visvairāk reģistrēto bija vecuma grupā no 45 gadiem – 242 cilvēki,  vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem – 22 cilvēki, no 20 līdz 29 gadiem – 6, bet 1 cilvēks - vecuma grupā no 5 līdz 14 gadiem. Reģionālā griezumā visvairāk šīs slimības pacientu bija Rīgā – 111 un Pierīgā – 55, Zemgalē – 44, Vidzemē – 25, Latgalē – 22. Vismazāk reģistrēto pacientu bija Kurzemē – 14.  Mirušo skaits kopš 2018.gada ar dažādu veidu pulmonālo arteriālo hipertensiju bija 238 cilvēki.

Kardioloģe Agnese Štrenge, kuras ikdiena saistīta ar iedzimto sirdskaišu pacientiem, tostarp pulmonālās hipertensijas pacientiem, un kas lielāko daļu pieredzes darbā ar pulmonālo hipertensiju ir ieguvusi strādājot Vācu Sirds Centrā Berlīnē, skaidro: “Pulmonālā hipertensija ir slimība ar daudzām sejām, jo ir reta un skar vairākas medicīnas nozares, padarot to par grūti diagnosticējamu. Tā var izpausties kā atsevišķa slimība vai arī kā citas slimības sekas. Pulmonālās hipertensijas sākotnējās pazīmes – elpas trūkums, aizdusa slodzes laikā, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, – ir nespecifiskas un tikai vēlākā slimības gaitā pievienojas redzamāki simptomi – ģīboņi, zilgana lūpu un nagu krāsa un – ļoti būtiski – samazināta slodzes tolerance, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Diagnosticēta novēloti, slimība rada neatgriezeniskas izmaiņas plaušu artērijās un sirdī ar izteikti augstu mirstību un maz terapijas iespējām, kas būtībā tikai nedaudz uzlabo dzīves kvalitāti, bet nevar vairs novērst slimības progresēšanu un jau radītās sekas. Tomēr laikus diagnosticēta iedzimta sirdskaite, sistēmas slimība, plaušu slimība vai citi pulmonālās hipertensijas iemesli var novērst slimības veidošanos vai to izārstēt ar jau pieejamām metodēm. Šī slimība bieži skar gados jaunus cilvēkus, un tās laicīga atpazīšana un ārstēšana var ievērojami mazināt invaliditāti jauno cilvēku grupā, it īpaši jaunām sievietēm reproduktīvajā vecumā. Ir ļoti svarīgi veicināt informētību par pulmonālo hipertensiju dažādu speciālistu rindās un sabiedrībā kopumā, kā arī neatlaidīgi strādāt pie ārstniecības pakalpojumu pieejamības šīs slimības savlaicīgai diagnostikai.”