Prostatas vēža sastopamība un mirstība Eiropā. Sijājošās diagnostikas ietekme
Pētījumā iekļauti dati no 26 Eiropas valstīm par vīriešiem no 35-84 gadiem laika periodā no 1980.-2017.gadam. Pēdējās desmitgadēs prostatas vēža sastopamības rādītāji bijuši mainīgi dinamikā, paralēli noritošai PSA testēšanas mainībai. Mainība prostatas vēža sastopamībā visizteiktākā bijusi ap 2000.gadiem, kur novērojam vēža sastopamību 46 uz 100 000 vīriešu Ukrainā un 336 uz 100 000 vīriešu Francijā. Pēc tā laika sastopamības rādītājiem ir tendence vairākās valstīs samazināties, kamēr pēdējos piecos pētījumā iekļautajos gados – atkal attiecīgi pieaugt. Mirstības rādītāji pētāmajā periodā ir daudz zemāki un mazāk mainīgi kā sastopamības rādītāji, ar stabilāku mirstības samazinājumu lielākajā daļā valstu. Kopumā prostatas vēža sastopamības mainība līdz 20 reizēm kontrastē ar tādu pašu pieckārtīgu mirstības mainību. Atšķirība starp augstāko un zemāko sastopamības rādītāju starp valstīm variē no 89,6 uz 100 000 vīriešu 1985.gadā līdz 385,8 uz 100 000 vīriešu 2007.gadā, kamēr mirstības rādītāji starp valstīm mainījušies vien no 23,7 uz 100 000 vīriešu 1983.gadā uz 35,6 uz 100 000 vīriešu 2006.gadā.
Šie epidemioloģiskie dati par prostatas vēzi norāda uz potenciālu hiperdiagnostiku gan laika gaitā, gan starp populācijām. Kaut arī dati ir ekoloģiskas dabas un jāvērtē ar piesardzību, tie atbalsta iepriekš publicētu rekomendāciju vēstījumu, ka jebkuri nākotnes prostatas vēža sijājošās diagnostikas pasākumi rūpīgi jāizsver, lai izvairītos no hiperdiagnostikas radītām sekām.
Avots: Vaccarella S, Li M, Bray F, Kvale R, Serraino D, Lorenzoni V et al. Prostate cancer incidence and mortality in Europe and implications for screening activities: population based study BMJ 2024; 386 :e077738 doi:10.1136/bmj-2023-077738