Piektdaļa iedzīvotāju nezina par valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem
Aptauja atklāj:
- par zarnu vēža skrīningu ir informēti 44% respondentu,
- par dzemdes kakla vēža skrīningu informētas ir 73% sieviešu,
- par krūts vēža skrīningu kā valsts apmaksātu pārbaudi zina 53% aptaujāto sieviešu,
- par prostatas vēža skrīningu ir informēti 25% aptaujāto vīriešu.
Ceturtdien atklājot kampaņu “Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk”, kuras laikā iedzīvotāji tiks mudināti laikus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra – Latvijā ir jāmaina iedzīvotāju vidū izplatītā prakse par vēža skrīningu nedomāt, kamēr tuvinieki vai ģimenes locekļi ir veseli, savukārt, ja kāds saslimst, palīdzība tiek prasīta ātri. “Vēža skrīnings ir pilnībā apmaksāts valsts pakalpojums, uz kuru nav rindu, kas ir pieejams ikvienam, kas ļauj agrīni atklāt vēzi un to veiksmīgi ārstēt. Arī pozitīvs vēža skrīninga tests vēl nenozīmē, ka tiks atklāta onkoloģiska slimība, bet tā ir iespēja veikt padziļinātus izmeklējumus, lai izslēgtu veselības riskus nākotnē,” sacīja ministrs. Viņš sacīja, ka arī pats no 45 gadu vecuma regulāri veic prostatas vēža skrīningu un ir veicis arī zarnu vēža skrīningu.
Atklājot kampaņu, ceturtdien notika arī SPKC organizēta telefonakcija “Atvēli laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!”. Sabiedrībā pazīstamas personas – mūziķis Intars Busulis, Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, aktieris Juris Kalniņš un dziedātāja Marija Naumova zvanīja pēc nejaušības principa izvēlētiem telefona numuriem un mudināja sazvanītos cilvēkus apmeklēt atbilstošos skrīningus.
Gunta Freimane, veselības psiholoģijas pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, vērsa uzmanību uz galvenajām barjerām, kas, pēc pētījumu datiem, attur cilvēkus no skrīningu apmeklēšanas. Kaut gan kā biežākais iemesls skrīninga atlikšanai tiek minēts laika un motivācijas trūkums, patiesie cēloņi nereti ir citi – bieži pie ārsta doties kavē dažādi uzskati par veselību un bailes, aizspriedumi, negatīva pieredze veselības aprūpes iestādēs, kā arī nepietiekams sociālais atbalsts ģimenē, no ģimenes ārsts u.c.
Kā norādīja G.Freimane, joprojām daudzi cilvēki nespēj skaidri runāt par savām veselības problēmām, apspriest jautājumus par krūšu, prostatas vai dzemdes kakla izmeklējumus, tāpēc ļoti būtiska loma ir ģimenes ārstam, kurš spēj iedrošināt sarunai. Ne mazāk nozīmīgs ir arī ģimenes, tuvinieku iedrošinošs atbalsts, bez moralizēšanas apjautājoties, vai nav laiks apmeklēt kādu no vēža skrīningiem un paskaidrot, kur un kā tos ērtāk veikt.
Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, atgādināja, ka ģimenes ārsts bieži ir cilvēks, no kura pacienti sagaida pamudinājumu atnākt uz skrīningu un personīgs zvans vai saruna ar pacientu strādā īpaši labi.
A. Dzalba ieskatā, labākais pacienta un ārsta sadarbības modelis skrīninga veikšanā ir tad, ja pacientam ir interese par savu veselību, savukārt ģimenes ārsta prakse ir vieta, kur šos pakalpojumus var saņemt. Viņš arī atgādināja, ka onkoloģiskas slimības nav tikai senioru problēma, kā nereti maldīgi tiek domāts – vairāk nekā 40% onkoloģiska diagnoze tiek noteikta vecumā līdz 65 gadiem, tie ir cilvēki darbspējīgā vecumā.
Jana Žodžika, ginekoloģe, uzsvēra, ka diemžēl daudzas sievietes aizmirst vai nezina, ka arī pēc 50 gadiem un īpaši pēc menopauzes ir jāturpina regulāri apmeklēt ginekologs un jāveic dzemdes kakla vēža un arī krūts vēža skrīnings.
Pēc Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas, šobrīd skrīninga mamogrāfijas izmeklējumus ārpus Rīgas, neskaitot pakalpojumus mobilajā mamogrāfā, ir iespējams saņemt 15 ārstniecības iestādēs, no kurām piecas atrodas Zemgalē, četras Latgalē un pa trīs ārstniecības iestādēm Vidzemē un Kurzemē.
Latvijā valsts apmaksāts ir:
- Krūts vēža skrīnings sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem
- Dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem
- Zarnu vēža skrīnings sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 70 gadiem
- Prostatas vēža skrīnings visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenē asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis
2023. gadā skrīninga atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam bija 55,2%, krūts vēža skrīningam - 36,1%, zarnu vēža skrīningam - 25,8%, prostatas vēža skrīningam - 80%, liecina NVD dati. Skrīninga atsaucības rādītāji pēdējos gados ir pieaugusi, taču joprojām nesasniedz rādītājus, kas ir iekļauti Eiropas Komisijas vēža skrīninga vadlīnijās, lai skrīninga programmas varētu uzskatīt par efektīvām.