Ikdienā esam pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem – darbam ar ķīmiskajām vielām, troksnim un vibrācijai, kā arī faktoriem, kas saistīti ar darba vides ergonomiku un psihoemocionālajiem faktoriem. Lai novērtētu situāciju darba aizsardzībā Latvijā, tika veikts pētījums, kuru pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma īstenoja Rīgas Stradiņa universitātes un SIA “TNS Latvia” pētnieku komanda. Tajā iegūtie dati tika analizēti dinamikā un salīdzināti ar iepriekšējo četru pētījumu “Darba apstākļi un riski Latvijā” rezultātiem, ļaujot izsekot darba aizsardzības jomas tendencēm un izmaiņām dažādos laika periodos.
Pētījumā tika aptaujāti vairāk kā 5000 dalībnieki no dažādām iedzīvotāju grupām – darba devēji un to pārstāvji (n=1013), nodarbinātie (n=2503), Latvijas iedzīvotāji darbspējīgā vecumā (no 15 līdz 74 gadiem) (n=1100), kā arī darba aizsardzības speciālisti (n=224) un arodslimnieki (n=203). Pētījuma rezultāti atspoguļo Latvijas iedzīvotāju un speciālistu informētības līmeni par darba aizsardzības jautājumiem, attieksmi pret darba aizsardzību un tās nozīmi uzņēmuma darbībā, kā arī darba devēju un nodarbināto iesaisti sociālajā dialogā uzņēmumos.
Veselības un sociālās aprūpes nozarē informētība par darba vides riska faktoriem labāka kā citās nozarēs
Kopumā situācija nozarē ir labāka, kā vidēji Latvijā – nozarē biežāk nekā citās nozarēs pilnībā veikti darba vides risku novērtējumi (nozarē – 43,2%, valstī vidēji – 32,5%,), kā arī biežāk ticis sagatavots preventīvo (profilaktisko) pasākumu plāns darba vides uzlabošanai un risku samazināšanai (nozarē – 74,7%, valstī vidēji – 61,1%). Tāpat lielākā daļa veselības un sociālās aprūpes jomas darba devēju norādījuši, ka ikviens no uzņēmuma darbiniekiem ir pakļauts kādam no darba vides riska faktoriem (veselības un sociālās aprūpes jomā – 66,8%, vidēji Latvijā – 42,8%). Lai arī šie rezultāti norāda uz relatīvi labāku veselības un sociālās aprūpes jomas darba devēju izpratni par darba vidi un tās radīto ietekmi uz nodarbināto veselību, kopumā tie nav vērtējami kā apmierinoši, norādot uz to, ka lielāku uzmanību nepieciešams veltīt darba devēju un darbinieku izglītošanai par darba vidi un tās ietekmi uz nodarbinātajiem.
Reģistrēto nelaimes gadījumu skaits turpina pieaugt
Veselības un sociālās aprūpes nozarē ir salīdzinoši augsts reģistrēto nelaimes gadījumu skaits (2022. gadā 310,5 gadījumi uz 100 000 nodarbinātajiem). Apskatot datus dinamikā, redzams, ka nelaimes gadījumu skaits pa gadiem ir mainīgs. Straujāks skaita pieaugums novērots krīžu laikā – 2008. gadā (ekonomiskā krīze) un 2020., 2021. gadā (Covid–19 pandēmija). Šādi rezultāti, visticamāk, skaidrojami ar darba apjoma un slodzes pieaugumu, kas noved pie noguruma, kā rezultātā nodarbinātie biežāk cieš nelaimes gadījumos darbā. Covid–19 pandēmijas radītās pārslodzes un darba apjoma pieauguma dēļ 2020. gadā pieaudzis arī smago nelaimes gadījumu skaits (30 nelaimes gadījumi uz 100 000 nodarbināto), tomēr letālo nelaimes gadījumu skaits ir izteikti zemāks kā vidēji valstī un citās nozarēs (1 gadījums laika posmā no 2008. līdz 2021. gadam).
Būtiski pieminēt, ka par nelaimes gadījumu klasificējama arī saduršanās ar asiem, potenciāli inficētiem priekšmetiem (piemēram, šļircēm) – 86,2% nozares darba devēju norādījuši, ka uzņēmumā ir bijušas situācijas, kad darbinieki saduras ar asiem priekšmetiem, kas ir potenciāli infekciozi. Savukārt 23,5% nozares nodarbināto atbildējuši, ka ar asiem, potenciāli infekcioziem priekšmetiem sadūrušies vairāk nekā vienu reizi.
Veselības traucējumi un arodslimības
Aptaujas laikā nozares speciālistiem tika uzdots jautājums, vai viņiem ir kādi veselības traucējumi, kuru cēlonis ir darba vidē esošie kaitīgie faktori. Uz šo jautājumu apstiprinoši atbildēja 21,8% respondentu, kas ir par 4,4% procentiem vairāk kā iepriekšējā pētījumā (2018. gadā – 17,4%) un arī vairāk kā vidēji valstī (2022. gadā – 18,2%, 2018. gadā – 12,7%).
Likumsakarīgi, ka arī pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits uz 100 000 nodarbinātajiem veselības un sociālās aprūpes nozarē ir augstāks kā vidēji valstī. Pēdējo 12 gadu laikā novērojama augšupejoša tendence, nozarē tiek reģistrēti vidēji 2,5 – 3,7 reizes vairāk arodslimnieku nekā attiecīgajā gadā valstī kopumā. Vislielākais pirmreizējo arodslimnieku skaits reģistrēts 2010. gadā – 447,3 arodslimnieki uz 100 000 nozarē nodarbinātajiem. Redzams, ka pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits pieauga pēc 2008. gada krīzes, kuras rezultātā veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem pieauga slodze. Tā kā pēdējo 2 gadu laikā šīs nozares darbiniekiem ir bijusi būtiski augstāka slodze, domājams, ka tuvākajos gados nozarē strauji pieaugs pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits.
Pētījums veikts darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros.
Sīkāk ar pētījuma rezultātiem veselības aprūpes nozarē var iepazīties šeit.
