Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Pašnāvības risks pacientiem ar demenci

Doctus
Pašnāvības risks pacientiem ar demenci
Pixabay.com
Uzskata, ka pacientiem ar demenci varētu būt paaugstināts suicīda risks, taču nav skaidrs, vai tas ir universāli apgalvojams par visiem demences pacientiem. Tāpēc, riska grupu identificēšana ir nepieciešama, lai novērstu potenciālo kaitējumu dzīvībai un nodrošinātu pilnvērtīgāku klīnisko aprūpi demences pacientiem.

Lai noskaidrotu, kāda ir saistība starp demenci un pašnāvības risku vispārējā populācijā, kā arī lai identificētu riska grupas, tika veikts populācijas gadījumu kontroles pētījums Anglijā laika posmā no 2001.gada līdz 2019.gadam. Dati tika ievākti gan no primārās, gan sekundārās aprūpes centriem. Pašnāvības risks tika aprēķināts, nosakot iespēju attiecības (IA) rādītāju, pielāgojot pēc dzimuma un vecuma.

Kopējā pētījuma kopa bija 594 674 pacienti, no tiem 580 159 (97,6 %) bija kontroles (vidējais vecums nāves brīdī 81,6 gadi, 50 % vīrieši), kopumā fiksēti 14 515 pašnāvības gadījumi (vidējais vecums nāves brīdī 47,4 gadi, 74,8 % vīrieši). Starp tiem, kas veica pašnāvību, 95  pacienti (1,9 %) bija fiksēta demences diagnoze (vidējais vecums nāves brīdī 79,5 gadi, vidējais novērošanas periods 2,3 gadi). Netika novērota statistiski nozīmīga saistība starp demenci un pašnāvības risku (pielāgotā IA 1,05; 95 % TI 0,85–1,29). Tomēr, pašnāvības risks bija ievērojami augstāks to pacientu vidū, kam demences diagnoze noteikta pirms 65 gadu vecuma (pielāgotā IA 2,82; 95 % TI 1,84–4,33), kas pašnāvību veica pirmajos trīs mēnešos pēc diagnozes noteikšanas (pielāgotā IA 2,47; 95 % TI 1,49–4,09) un tiem pacientiem, kam bija demence un kāda cita psihiatriska blakusslimība (pielāgotā IA 1,52; 95 % TI 1,21–1,93). Kopumā šiem pacientiem pašnāvības risks bija 6,69 reizes augstāks (95 % TI 1,49–30,12) nekā pacientiem bez demences.

Avots: Alothman D, Card T, Lewis S, Tyrrell E, Fogarty AW, Marshall CR. Risk of Suicide After Dementia Diagnosis. JAMA Neurol. Published online October 03, 2022. doi:10.1001/jamaneurol.2022.3094

Saistītie raksti

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Pašnāvības risks atkarībā no nedēļas dienas vai svētkiem: pētījums par vairāku valstu pieredzi

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2019.gadā no pašnāvības miruši vairāk kā 700 000 cilvēki visā pasaulē, - tie ir augstāki mirstības rādītāji kā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvības ir vadošais iemesls mirstībai jaunu cilvēku (15-29 gadi) vidū. Izteikta hipotēze, ka pašnāvības var būt saistītas arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālās domas un uzvedību.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Plaušu slimības pieaugušajiem un bērniem. Ģimenes ārsta jautājumi speciālistam

Bronhiālā astma (BA), hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), tuberkuloze (TB) — uz pulmonologu un ģimenes ārstu pleciem gulstas gan bērnu, gan pieaugušo pārvaldība. Rubrikā “Ģimenes ārsts jautā” iztirzāti teju divdesmit jautājumi bērnu un pieaugušo pulmonoloģijas lauciņā, uz kuriem atbildes sniedz vadošie jomas speciālisti Latvijā.

J. Aleksejeva, R. Plaude–Dedele, I. Kroiča, I. Grantiņa, D. Gaidule–Logina, I. Ozere

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U