Atzīmējot Vispasaules nieru vēža pacientu dienu Latvijā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tika atklāts simbolisks “Emociju dārzs”, kur nieru vēža slimnieki, ārsti, eksperti un draugi atklāti sarunāsies par slimības fiziskajiem un emocionālajiem aspektiem.
Nieru audzēju statistika
Egils Vjaters, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs pastāstīja, ka nieru ļaundabīgie audzēji veido 3,3% no visiem audzējiem, vislielākā incidence ir Rietumeiropā, pirmajā vietā ir Čehija, mēs esam 3.-4. vietā. Latvijā ik gadu tiek atklāti jauni ap 500 nieru vēža gadījumi, ik gadu pieaugums – 0,8%. Vīrieši slimo biežāk. Saslimstības pīķis ir no 60-80 gadiem. Ielaistie gadījumi Latvijā ir vairāk nekā Rietumeiropā, agrīnās stadijās konstatējam 70%, bet vēlīnās stadijās – 30%, kad nav iespējama radikāla un efektīva ārstēšana. “Vairumā gadījumu nieru audzēji ir asimptomātiski. Ja ir sūdzības, tad audzējs ir jau izplatījies. Tiem, kuriem ir riska faktori (smēķē, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, 1. pakāpes radiniekam ir bijis nieru audzējs), rekomendācija būtu reizi gadā veikt ultrasonogrāfiju. Optimistiski teiktu, ka no nieru audzēja nevajadzētu mirt.”
Vēzis - normāls novecošanās process
Viktors Kozirovskis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas onkologs: “Vēzis ir normāla novecošanās procesa sastāvdaļa. Bērniņš, kurš tikko piedzimis - uz viņu sāk darboties dažādi kancerogēni faktori: vīrusi, saule utt. To kaitīgo faktoru ir tik daudz, ka no visiem nevar izvairīties. Kā nodzīvot dzīvi bez vēža? Jāizvairās no kaitīgajiem faktoriem, no kā var izvairīties, piemēram, nesauļoties, nesmēķēt. Taču ar vēzi ir kā ar bitēm, lido apkārt, bet nepateiksi, vai iekodīs. Var būt arī tā, ka vēzi 1. stadijā izoperē, bet pēc laika tik un tā atklāj metastāzes. Pacienti baidās, nākot uz pārbaudēm.”
Vēzis un emocionālais aspekts
Gunita Berķe, pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja: “Kāpēc cilvēki nepārbaudās? Mūsu aptaujas rāda, ka cilvēki atliek, jūtas labi. It kā zina, ka var agrīni diagnosticēt, ārstēt vēzi. Visi zinām, ka jāapmeklē ārsts, bet ir iekšējās bailes; liekas, ja nedomās, tad vēzis nebūs.”
Nieru vēzis ir viena no desmit izplatītākajām vēža formām, un tā izplatība strauji pieaug. 96 % cilvēku, kuriem diagnosticēts nieru vēzis, piedzīvo nomāktību, depresiju, miega traucējumus un vēlmi izolēties no sabiedrības.
“Mums ārstēšana ir normālā Eiropas līmenī, ja neskatāmies uz inovatīviem medikamentiem, taču netiek novērtēts emocionālais aspekts. Ja pacients bijis pie ārsta uz pārbaudi, tad vajadzētu izrunāt bailes. Arī tuviniekiem vajadzīgs emocionālais atbalsts. Komandā ļoti pietrūkst psihologa. No vienas puses labi attīstās medicīna, bet emocionālā puse, mierinājums izpaliek.”
Kaspars Simanovičs, teologs, noētiskās veselības kopienas “Elizeja” dibinātājs: “Būt cilvēkam nozīmē būt emocionālai būtnei. Viens no fundamentāliem veidiem, kā cilvēks reaģē uz pasauli, ir emocijas. Cilvēki intelektuāli visu saprot, zina, kā pareizi, kādi riska faktori, ka jāpārbaudās, bet vienalga emocionāli reaģē citādi – baidās, neiet uz skrīngu, dzīvo noliegumā. Mēs rīkojamies tad, kad mūs pārņem emocijas. Kvalitatīvai dzīvei jāapgūst arī emocionālais instruments, kas mūsos defoltā iebūvēts. Multidisciplināra pieeja ir absolūta norma. Mēs, būdami emocionāls būtnes, jūtam gan paši emocijas, gan reaģējam uz citu cilvēku emocijām. Varam slāpēt, mēģināt noslēpt emocijas, bet vienalga tās jūtam. Emocijas ir kā starojums. Nostājies blakus cilvēkam, kurš ir nobijies, un jūti, ka kaut kas nav kārtībā.”
