Parkinsona slimības riska faktori, blakusslimību spektrs un prodromam raksturīgās īpašības
Lai identificētu dažādu riska faktoru, prodroma periodam raksturīgo īpašību saistību ar potenciālu PS diagnozi nākotnē, tika veikts gadījumu kontroles pētījums, iekļaujot pacientus ar incidentu PS diagnozi bez iepriekšējas parkonsonisma vai demences diagnozes, kā arī kontroles grupu, pielāgotu 1:2 pēc vecuma, dzimuma un agrākā datētā laika, kad veikta ambulatora vizīte pie ārsta. Galvenie pētījuma iznākumi bija iepriekš postulētie PS riska faktori un prodroma perioda raksturīgās īpašības pēc SSK–10.
Pētījumā iekļāva 138 345 pacientus ar incidentu PS (vidējais vecums 75,1 gads, 53,3 % vīrieši), kā arī 276 690 pielāgotas kontroles (vidējais vecums 75,1 gads, 53,3 % vīrieši). Pētījuma dalībnieki tika novēroti vidēji 6,0 gadus. Saskanot ar iepriekšējiem ziņojumiem, ar PS saistītie riska faktori un prodroma perioda rakturīgās īpašības bija: traumatisks smadzeņu bojājums (iespēju attiecība [IA] 1,62; 95 % TI 1,36–1,92), alkohola ļaunprātīga lietošana (IA 1,32; 95 % TI 1,21–1,44), hipertensija (IA 1,29; 95 % TI 1,26–1,31), anosmija (IA 2,16; 95 % TI 1,59–2,93) un parasomnijas (IA 1,62; 95 % TI 1,42–1,84). Papildu tika atrasta saistība ar nemierīgo kāju sindromu (IA 4,19; 95 % TI 3,91–4,50), miega apnoju (IA 1,45; 95 % TI 1,37–1,54), epilepsiju (IA 2,26; 95 % TI 2,07–2,46), migrēnu (IA 1,21; 95 % TI 1,12–1,29), bipolāriem traucējumiem (IA 3,81; 95 % TI 3,11–4,67) un šizofrēniju (IA 4,48; 95 % TI 3,82–5,25).
Interesanti, bet PS tika saistīt arī ar šādām blakusslimībām kā citi jušanas traucējumi bez anosmijas, piemēram, dzirdes traucējumi, kā arī izmaiņas ādas jutībā vai ādas veselībā (seborejiskais dermatīts, psoriāze). Tāpat tika noteikts, ka pacientiem ar PS apmēram 5–10 gadus pirms diagnozes novērojami tādi simptomi kā tremors (IA 4,49; 95 % TI 3,98–5,06), nemierīgo kāju sindroms (IA 3,73; 95 % TI 3,39–4,09), bipolāri traucējumi (IA 3,80; 95 % TI 2,82–5,14) un šizofrēnija (IA 4,00; 95 % TI 3,31–4,85).
Šā gadījuma kontroles rezultāti norāda uz plašu diagnožu klāstu, kas var indicēt potenciālu agrīnu Parkinsona slimības ekstracerebrālu patoloģiju. Iemesli saistībai var būt dažādi – ar PS dalīts noteiktas slimības ģenētiskais risks, saņemto medikamentu ekspozīcija, tieša kauzalitāte vai citi patofizioloģiski nozīmīgi faktori, kas iesaistīti PS attīstībā.
Avots: Schrag A, Bohlken J, Dammertz L, et al. Widening the Spectrum of Risk Factors, Comorbidities, and Prodromal Features of Parkinson Disease. JAMA Neurol. Published online November 07, 2022. doi:10.1001/jamaneurol.2022.3902