Pacientu raksturojošas īpašības vēlākai hospitalizācijai ar Covid–19 infekciju stacionārā
Šis pētījums balstīts uz perspektīviem NODO–COR kohortas datiem, izvelkot datus par pacientiem ar laboratoriski apstiprinātu sadzīvē iegūtu SARS–CoV–2 infekciju, kas stacionēti Lionas (Francijas) slimnīcās laikā no 8.februāra līdz 30.jūnijam 2020.gadā. Laika posms ≥6 dienas no simptomu sākuma līdz stacionēšanai tika definēts kā ilgs. Iemesli ilgam laika posmam starp simptomu sākumu un hospitalizēšanu tika identificēti ar univariablām un multiplām loģistikas regresijas analīzēm.
Tika analizēti dati par 827 pacientiem. Pacienti ar ilgu laika posmu līdz stacionēšanai bija jaunāki (p < 0,01), ar augstāku ĶMI (p < 0,01) un daudz biežāk nonāca intensīvās aprūpes nodaļā (p < 0,01). Šo pacientu CRO līmenis plazmā arī bija ievērojami augstāks (p < 0,01). Primārais mirstības rādītājs slimnīcā šiem pacientiem bija zemāks (p < 0,01). Multiplā analīze uzrādīja, ka vecums ≥75 gadi tika asociēts ar īsu laika posmu no simptomu sākuma līdz stacionēšanai (mazāk kā 5 dienas; aOR: 0,47 95 % TI 0,34–0,66) un CRO > 100 mg/L uzņemšanas brīdī tika saistīts ar vēlāku laiku līdz stacionēšanas brīdim (aOR: 1,84 95 % TI 1,32–2,55).
Ilgāks laika posms starp simptomu sākšanos un uzņemšanu slimnīcā ir nozīmīgs slimības pārvaldības faktors, ņemot vērā, ka Covid–19 prognozi ietekmē daudzi faktori, t.sk. indivīda raksturlielumi, aprūpes organizācija un dažādi patoģenētiski faktori. Pēc šī pētījuma var spriest, ka vecums spēlē galveno lomu, kādēļ tiek atlikta pacienta stacionēšana ar Covid–19.
Avots: Dananché C, Elias C, Hénaff L, Amour S, Kuczewski E, Gustin MP, Escuret V, Saadatian-Elahi M, Vanhems P. Baseline clinical features of COVID-19 patients, delay of hospital admission and clinical outcome: A complex relationship. PLoS One. 2022 Jan 7;17(1):e0261428. doi: 10.1371/journal.pone.0261428. PMID: 34995292.