Novēlota plaušu hipertensijas diagnoze un prognoze
Laikā no 2008.gada janvāra līdz 2021.gada decembrim Kagoshima Universitātes slimnīcā Japānā uzņemti līdz pētījuma brīdim neārstēti plaušu hipertensijas pacienti ar plaušu hipertensijas diagnozi. Laiks no simptomu sākuma līdz diagnozei korelēja ar BNP līmeni (p < 0,001), labā kambara (LK) Tei indeksu (p < 0,001) un TAPSE/sPAP attiecību (p = 0,003). Šī atradne norāda, ka plaušu hipertensijas pacientu LK funkcija pasliktinās līdz ar ilgāku laiku kopš pirmajiem simptomiem līdz diagnozei. Turklāt jāpiebilst, ka vecāki pacienti ar plaušu hipertensijas diagnozi biežāk saņēma novēlotu diagnozi.
Tāpat šajā pētījumā pacienti tika iedalīti divās grupās: novēlota diagnoze (> 3 mēneši kopš simptomiem) un agrīna diagnoze (mazāk kā 3 mēneši kopš simptomiem). Tāpat pacientus iedalīja trīs grupās atbilstīgi Eiropas Kardiologu asociācijas riska stratifikācijas vadlīnijām. Pacienti, kas tika diagnosticēti ar plaušu hipertensiju līdz trīs mēnešiem kopš simptomu sākuma bija zema vai vidēja riska grupās (p < 0,001). Kaplāna–Meiera analīzē tika secināts, ka kumulatīvais no nevēlamiem klīniskiem notikumiem brīvais laiks bija ievērojami īsāks pacientiem, kas diagnozi saņēma novēloti (p < 0,01). Novēlota diagnoze statistiski ticami bija saistīta ar sliktāku klīnisko iznākumu salīdzinājumā ar agrīnu diagnozi arī pēc dažādu jaucējfaktoru pielāgošanas.
Pētījuma autori aicina izvērtēt plaušu hipertensijas diagnozes iespējamību vecākiem pacientiem, ņemot vērā faktu, ka šī pacientu grupa visbiežāk saņem novēlotu diagnozi un attiecīgi arī sliktāku klīnisko prognozi.
Avots: Kubota, K., Miyanaga, S., Akao, M., Mitsuyoshi, K., Iwatani, N., Higo, K., & Ohishi, M. (2023). Association of delayed diagnosis of pulmonary arterial hypertension with its prognosis. Journal of cardiology, S0914-5087(23)00189-2. Advance online publication. https://doi.org/10.1016/j.jjcc.2023.08.004