Neiroloģiskā attīstība priekšlaikus dzimušiem bērniem: kohortas pētījums
Šajā kohortas pētījumā Zviedrijā analizēta ilgtermiņa neiroloģiskā attīstība bērniem, kas dzimuši vidēji vai vēlīni priekšlaikus. Tika iekļauti 1 281 690 dzīvi dzimuši bērni no 32⁺⁰ līdz 41⁺⁶ nedēļas bez iedzimtām malformācijām laikā no 1998.–2012.gadam. Pētījumā tika analizēti tādu neiroloģisku traucējumu attīstība kā motori, kognitīvi, ar epilepsiju saistīti, dzirdes, redzes traucējumi un šo traucējumu kombinācijas jebkurā veidā līdz 16 gadu vecumam.
Novērošanas perioda laikā (vidēji 13,1 gadu, starpkvartiļu intervāls 9,5–15,9 gadi) 75 311 (47,8 uz 10 000 persongadiem) dzīvi dzimušiem zīdaiņiem bez kongentiālām malformācijām tika diagnosticēta vismaz viena neiropatoloģija: 5899 (3,6 uz 10 000 persongadiem) motorisku traucējumu, 27 371 (17,0 uz 10 000 persongadiem) konitīvu traucējumu, 11 870 (7,3 uz 10 000 persongadiem) ar epilepsiju saistītu traucējumu, 19 700 (12,1 uz 10 000 persongadem) redzes traucējumu un 20 393 (12,6 uz 10 000 persongadiem) dzirdes traucējumu gadījumu. Bērniem, kas dzimuši vidēji vai vēlīni priekšlaikus salīzinājumā ar laikus dzimušiem bērniem bija ar augstāku risku jebkādiem neiroloģiskiem traucējumiem (draudu attiecība 1,73 [95 % TI 1,60–1,87] un 1,30 [1,26–1,35], attiecīgi; risku atšķirība 4,75 % [95 % TI 3,88–5,60 %] un 2,03 % [1,75–2,35 %], attiecīgi). Visaugstākie riski neiroloģiskiem traucējumiem bija 32.nedēļā dzimušajiem, pakāpeniski riskam mazinoties līdz 41. nedēļai.
Avots: Mitha A, Chen R, Razaz N, Johansson S, Stephansson O, Altman M et al. Neurological development in children born moderately or late preterm: national cohort study BMJ 2024; 384 :e075630 doi:10.1136/bmj-2023-075630