Neerozīvs GERS – vai pastāv paaugstināts barības vada adenokarcinomas risks?
Šis bija populācijas pētījums Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kas ilga no 1987.–2019.gadam, iekļaujot 486 556 pieaugušos pacientus (> 18 gadi), kam tika veikta augšējā endoskopija. No šiem pacientiem 285 811 atbilda neerozīva GERS kritērijiem un 200 745 pacienti erozīva GERS kritērijiem. Par neerozīvu GERS uzskatīja endoskopijas izmeklējumu, kurā netika konstatēts ezofagīts vai jebkāda cita barības vada patoloģija. Pētījuma galvenais mērķis bija aprēķināt barības vada adenokarcinomas sastopamību 31 gadu ilgā novērošanas periodā.
No 285 811 pacientiem ar neerozīvu GERS 228 attīstījās barības vada adenokarcinoma 2 081 051 persongadu ilgā novērošanas periodā. Sastopamības rādītājs šai pacientu grupai ir 11,0/100 000 persongadiem. Sastopamības rādītājs bija līdzīgs tam, kāds ir vispārējā populācijā (standartizētais sastopamības rādītājs 1,04 [95 % TI 0,91–1,18]) un nepieauga līdz ar ilgāku novērošanas periodu (1,07 [0,65–1,65]). Salīdzinājumam, pacientiem ar erozīvu ezofagīta ainu endoskopijā (200 745 pacienti, 1 750 249 persongadi un 542 barības vada adenokarcinomas gadījumi, sastopamības rādītājs 31,0/100 000 persongadiem) vērojams augstāks standartizētais sastopamības rādītājs barības vada adenokarcinomas gadījumā (2,36 [2,17–2,57]), kas līdz ar ilgāku novērošanas periodu kļuva arvien lielāks.
Pētījuma autori secina, ka pacientiem ar neerozīvu GERS ir līdzīgi barības vada adenokarcinomas sastopamības rādītāji kā vispārējā populācijā, kas neprasa papildu šo pacientu endoskopisku uzraudzību bez indikācijām.
Avots: Holmberg D, Santoni G, von Euler-Chelpin M, Färkkilä M, Kauppila J H, Maret-Ouda J et al. Non-erosive gastro-oesophageal reflux disease and incidence of oesophageal adenocarcinoma in three Nordic countries: population based cohort study BMJ 2023; 382 :e076017 doi:10.1136/bmj-2023-076017