Katru gadu miljoniem bērnu tiek lietota vispārējā anestēzija operāciju, attēldiagnostikas un citu medicīnisko procedūru laikā. Joprojām nav pilnīgas izpratnes par pediatriskās anestēzijas potenciālām radītām patogēnām sekām uz smadzenēm, tomēr pirmsklīniskie pētījumi parasti norāda uz uzvedības deficīta esamību variabilitāti. Varbūtējo seku prognozē nozīmi piešķir gan bērnu vecumam, anestēzijas iedarbības ilgumam un lietojuma biežumam.
[1]
Austrālijas cistiskās fibrozes bronhoalveolārās lavāžas (ACFBAL) pētījums [2]
Prospektīvā, nejaušinātā, daudzcentru, atklātā 4 fāžu pētījumā (CF-GAIN) tika izmantots sākotnējā ACFBAL pētījuma nejaušināšana pēc 3,6 mēnešiem (SD 1,6) BAL terapijas grupai un standarta aprūpes grupai bez plānotas skalošanas, lai novērtētu atkārtotas vispārējās anestēzijas iedarbības sekas uz neiroloģisko attīstību bērniem agrā vecumā. Bērniem, kuri pabeidza ACFBAL pētījumu un kuru vidējais vecums bija 5,1 (SD 0,18) gadi, tika veikts standartizēts datorizēts neiroloģiskās uzvedības un ar veselību saistīts dzīves kvalitātes novērtējums (bērnu uzmanības, apstrādes ātruma, reakcijas kavēšanās prasmju novērtējums, izmantojot Konnera nepārtrauktās veiktspējas testu (Conners Continuous Performance test), otrais izdevums). Tika veikta arī smadzeņu magnētiskās rezonanses skenēšana laikā no 2013. gada 8. oktobra līdz 2017. gada 30. jūnijam, vidēji 12,8 gadu vecumā (SD 1,7) trīs slimnīcās Austrālijā un vienā slimnīcā Jaunzēlandē.
Pētījuma rezultāti
2 gadu vecumā BAL terapijas grupai (n=52) un standarta aprūpes grupā (n=45) iedarbības mediāna bija attiecīgi 2,0 (IQR 1,0–3,0) un 0,0 (0,0–0,0). Pabeidzot ACFBAL pārbaudi, BAL terapijas grupā bija vidēji 6,0 (4,0–9,5) ekspozīcijas, bet standarta aprūpes grupā – 2,0 (1,0–4,0) iedarbības. Pabeidzot CF-GAIN, BAL terapijas grupā bija vidēji 10,0 (IQR 6,5–14,5) ekspozīcijas, bet standarta aprūpes grupā – 4,0 (3,0–7,0). Kopējais vispārējās anestēzijas ekspozīcijas laiks netika prospektīvi apkopots, bet tiem, kuriem apkopoti dati līdz ACFBAL pētījuma beigām, vidējais kumulatīvās ekspozīcijas laiks BAL terapijas grupā (n=29) bija 180 (IQR 140–285) minūtes un standarta aprūpes grupai (n=32) bija 48 (30–122) minūtes. Vidējais Konnera veiktspējas testa rezultāts bija 51 (SD 8,1) BAL terapijas grupā un 53 (SD 8,8) standarta aprūpes grupā; atšķirība –1,7 (95%,TI –5,2 līdz 1,7; p=0,32) ar līdzīgu veiktspēju citos neiro-uzvedības mēros, tostarp izpildfunkcijas, intelektuālā koeficienta rādītāju un smadzeņu attēlveidošanas mērījumos.
Secinājumi
Pētījuma rezultāti liecina, ka atkārtota vispārējās anestēzijas iedarbība maziem bērniem ar cistisko fibrozi nav saistīta ar funkcionāliem uzmanības, intelektuālā koeficienta, izpildfunkcijas vai smadzeņu struktūras traucējumiem, salīdzinot ar grupu ar mazāku un īsāku kumulatīvās anestēzijas ilgumu. Tajā pat laikā bija divas galvenās atšķirības: kumulatīvais anestēzijas ilgums bija garāks BAL terapijas grupā, salīdzinot ar standarta aprūpes grupu, un visi pacienti BAL terapijas grupā bija pakļauti anestēzijai pirmajos 2 dzīves gados, bet lielākā daļa pacientu standarta aprūpes grupā - bija no 2 līdz 6 gadu veci.
