Nātrijurētiskā peptīda izmantošana sirds mazspējas testēšanā: ilgtermiņa tendences ģimenes ārsta praksē
Kohortas pētījumā tika izmantoti primārie un sekundārie dati par pieaugušajiem (≥ 45 gadi), kas ievākti laikā no 2004.–2018.gadam, n = 7 212013 (48 % vīrieši). Tika izvērtēts, kā izmaiņas laikā, pacienta dzimums, vecums, etniskā piederība, socioekonomiskais statuss ietekmē to, vai sirds mazspējas skrīningā tiek izmantots NP. NP testēšanas rādītāji pieauga no 0,25 uz 1000 persongadiem (95 % TI 0,23–0,26) 2004.gadā līdz 16,88 uz 1000 persongadiem (95 % TI 16,73–17,03) 2018.gadā, ar ievērojumu kāpumu testēšanas biežumā 2010.gadā, kad Apvienotajā Karalistē tika publicētas vietējās vadlīnijas sirds mazspējas pārvaldībā. Sievietēm un dažādām etniskajām grupām testēšanas tendences neatšķīrās, bet vairāk NP tika izmantots vecāka gadagājuma cilvēkiem un sociāli maznodrošinātākiem pacientiem. Sirds mazspējas diagnosticēšanas rādītājs visa pētījuma laikā bija nemainīgs (apmēram ap 10 %) un proprocija to pacientu, kam noteikta sirds mazspējas diagnoze pirms NP testēšanas visu laiku saglabājās augsta (99,6 % (n – 13 4848) 2004.gadā pret 76,7 % (n =12 978) 2017.gadā).
Publikācijas autori secina, ka NP testēšana primārajā aprūpē tiek izmantota arvien biežāk, un netiek novērotas kādas nevienlīdzības testa nozīmēšanā, bet lielākā daļa pacientu ar sirds mazspēju joprojām nav testēti, pirms viņiem noteika sirds mazspējas diagnoze. Tiek aicināts biežāk izmantot NP kā sirds mazspējas diagnostikas rīku, lai novērstu hospitalizācijas un veicinātu agrīnas diagnozes noteikšanu – daudz ārstējamākā stadijā.
Avots: Andrea K Roalfe, Sarah L Lay-Flurrie, José M Ordóñez-Mena, Clare R Goyder, Nicholas R Jones, F D Richard Hobbs, Clare J Taylor, Long term trends in natriuretic peptide testing for heart failure in UK primary care: a cohort study, European Heart Journal, Volume 43, Issue 9, 1 March 2022, Pages 881–891, https://doi.org/10.1093/eurheartj/ehab781