Modificējamie plaušu vēža riska faktori: vai ir jaunumi?
Pētnieki veica divu paraugu Mendeļa nejaušināšanas (MN) pētījumu, lai noskaidrotu kauzālo attiecību starp potenciāli modificējamiem riska faktoriem (smēķēšanas uzvedība, alkohola patēriņš un insulīns tukšā dūšā) un plaušu vēzi. Turklāt, tika veikta arī divvirzienu MN analīze, lai atšķetinātu sarežģītās savstarpējās attiecības starp riska faktoriem. Kohreina Q vērtība tika izmantota, lai novērtētu pētījuma rezultātu heterogenitāti un tādas metodes kā MN-Egger intercept un MN-PRESSO tika pielāgotas horizontālas pleijotropijas konstatēšanai.
Rezultātā visu veidu smēķēšanas uzvedība, kas analizēta attiecīgajā pētījumā kauzāli saistīta ar plaušu vēzi. Kopumā smēķētājiem ir ticamāka iespējamība dzīves laikā iegūt plaušu vēzi, salīdzinot ar nesmēķētājiem (OR = 2,58 [1,95–3,20]). Smēķēšanas atmešana plaušu vēža risku samazina (OR 4,29 [2,60–7,07]). Pētnieki atraduši arī devas atkarīgu saistību starp izsmēķēto cigarešu skaitu un plaušu vēzi (OR 6,10[5,35–6,96]). Zemāks augsta blīvuma holesterīna līmenis asinīs varētu nedaudz paaugstināt plaušu vēža risku, bet pēc Bonferroni korekcijas risks kļūst nenozīmīgs. Netika atrasts neviens cits tiešs kauzāls iemesls plaušu vēža attīstībai. Tomēr, ja pieņem smēķēšanas uzvedību kā iznākumu, pētnieki atklāja, ka paaugstināts ĶMI var palielināt izsmēķēto cigarešu skaitu dienā (līdzīgs efekts ir pie pacientiem ar augstāku vidukļa vai gurnu apkārtmēru). Arī augstāks sistoliskais asinsspiediens pavisam nedaudz paaugstina izsmēķēto cigarešu skaitu dienā.
Pētnieki secina, ka smēķēšana joprojām ir vistiešākais un efektīvāk modificējamais ceļš, kā novērst plaušu vēža risku. Tajā pašā laikā smēķēšanas uzvedība varētu būt saistīta ar citiem riska faktoriem, īpaši aptaukošanos.
Avots: Ding J, Tu Z, Chen H, Liu Z. Identifying modifiable risk factors of lung cancer: Indications from Mendelian randomization. PLoS One. 2021 Oct 18;16(10):e0258498. doi: 10.1371/journal.pone.0258498. PMID: 34662362.