Mobings darba vietā un tā ietekme uz veselības stāvokli
Pētījumā bija iekļauti 5000 Japānas iedzīvotāju (20—60 gadus veci), dati analizēti par 1496 respondentiem (no pētījuma izslēdzot tos, kas anketas aizpildīšanas brīdī ir bezdarbnieki vai anketu aizpildījuši nepilnīgi). Lai novērtētu, vai cilvēks darba vietā saskaras ar mobingu, vai ir psiholoģiska distresa pazīmes, fiziskas sūdzības par veselības stāvokli un kāda ir apmierinātība ar darbu, tika izmantota New Brief Job Stress anketa, bet darba veiktspēja analizēta pēc World Health Organization's Health and Work Performance anketā iegūtajiem datiem. Vēl tika noskaidrots pacienta subjektīvais veselības vērtējums, ārsta noteiktās diagnozes un vidējais slimošanas un prombūtnes ilgums no darba.
Pētījumā secināts, ka gan tie, kas paši piedzīvo mobingu darba vietā, gan tie, kas ir tā liecinieki, ievērojami biežāk saskaras ar psiholoģisku distresu, fiziskām sūdzībām, subjektīvi sliktāku veselību, ārsta diagnosticētiem psihiskās veselības traucējumiem un neapmierinātību ar darbu. Tie, kas paši saskārušies ar mobingu darba vietā, biežāk slimo ar elpceļu slimībām, slimo ilgāk par septiņām dienām un ir mazāk darbspējīgi nekā tie, kas ar mobingu nesaskaras. Cilvēki, kas bijuši mobinga upuri darba vietā, darbnespējīgi ir vidēji 4,5 dienas ilgāk, viņu darba uzdevumu veiktspēja ir par 11,2 % vājāka nekā tiem, kas ar mobingu nav saskārušies.
AVOTS: Tsuno, Kanami et al. Victimization and witnessing of workplace bullying and physician-diagnosed physical and mental health and organizational outcomes: A cross-sectional study. PloS one, vol. 17(10): e0265863. 26 Oct. 2022, doi:10.1371/journal.pone.0265863.