Metformīns un ar vecumu saistīta makulas deģenerācija – vai pastāv saistība?
Vai patiešām saistība pastāv, The Diabetes Prevention Program Outcomes Study ietvaros dalībnieki ar augstu risku attīstīties cukura diabētam, pēc nejaušības principa tika iedalīti vienā no trīs intervenču grupām: intensīvas dzīvesstila izmaiņas, terapija ar metformīnu un placebo. Pēc sešpadsmit gadus ilgā novērošanas perioda šiem dalībniekiem tika veikta tīklenes attēldiagnostika, novērtējot VMD izplatību ārstēšanas grupās.
No 1592 pētījuma dalībniekiem 514 (32,3 %) bija dzīvesstila grupā, 549 (34,5 %) metformīna grupā un 529 (33,2 %) placebo grupā. Visas pētījuma grupas bija izlīdzinātas pēc tādiem raksturlielumiem kā vecums (vidējais [SD] nejaušināšanas brīdī 49 [9] gadi), dzimuma (1128 [71 %] vīrieši), rases un etniskās piederības (784 [49 %] baltā rase), smēķēšanas paradumiem, ĶMI un izglītības līmeņa. VMD konstatēja 479 (30,1 %) dalībnieku; 229 (14,4 %) bija agrīna VMD, 218 (13,7 %) vidējas gaitas VMD un 32 (2,0 %) advancēta VMD. Netika novērota būtiska atšķirība starp grupām – dzīvesstila grupā bija 152 (29,6 %) VMD gadījumi, meformīna grupā 165 (30,2 %) un placebo grupā 162 (30,7 %) VMD gadījumi. Vidējais metformīna lietošanas laiks starp tiem pētījuma dalībniekiem, kam attīstījās un neattīstījās VMD bija līdzīgs (vidēji [SD] 8,0 [9,3] pret 8,5 [9,3] gadi; p = 0,69). Daudzvariantu statistiskās analīzes modelī tika pierādīts, ka tiem pētījuma dalībniekiem, kas smēķē, bija paaugstināts VMD risks (iespēju attiecība 130; 95 % TI 1,05–1,61; p = 0,02).
Pētījumā iegūtie dati rāda, ka ne metformīna lietošanai, ne intensīvai dzīvesstila modifikācijai diabēta profilaksē nav saistības ar VMD sastopamību, attīstības risku un slimības smaguma pakāpi.
Avots: Domalpally A, Whittier SA, Pan Q, et al. Association of Metformin With the Development of Age-Related Macular Degeneration. JAMA Ophthalmol. Published online December 22, 2022. doi:10.1001/jamaophthalmol.2022.5567