Melanomas modrības mēnesis: daudziem iedzīvotājiem atklāj saules radītus ādas bojājumus!
“Galvenais secinājums – saules bojāta āda bija vismaz katram otrajam pārbaudītajam. Īpaši daudz aktīniskās keratozes jeb saules iztraisītus ādas bojājumus atklājām gados vecākiem cilvēkiem. Vienā gadījumā ar aizdomīgu ādas veidojumu cilvēkam ieteicām doties uz dermatologa konsultāciju padziļinātai pārbaudei. Labā ziņa – ļoti daudzi akcijas dalībnieki atzina, ka ir bijuši pie dermatologa, ir izmeklēti un tas nozīmē, ka cilvēki kopumā rūpējas par savas ādas veselību,” sacīja viens no akcijas organizatoriem dermatologs Raimonds Karls, biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” priekšsēdētājs.
Konsultācijas pasākumā nodrošināja biedrība “Dermatologi pret ādas vēzi”, sadarabojoties ar RSU Dermatoveneroloģijas zinātniskā pulciņa biedriem un LU rezidentiem.
Pasākuma laikā varēja saņemt dermatolgu konsultāciju par ādas veidojumiem un uzzināt, kā pareizi veikt ādas pašpārbaudes, pielaikot dizaineres Sandas Ezeriņas saules cepures, konsultēties ar OC Vison optometristiem par pareizu, drošu saulesbriļļu izvēli, kā arī izglītoties par drošu, pareizu saules aizsargkrēmu lietošanu.
Ceturtā daļa iedzīvotāju, dodoties saulē gada siltajos mēnešos, vispār neizmanto saules aizsarkrēmu. Tikai 14% iedzīvotāju aizsargkrēmu krēmu izmanto vienmēr – sportojot, stādājot vai atpūšoties, bet 34% ar krēma palīdzību no saules sargājas dažreiz, atklāj biedrību Soli priekšā melanomai un Dermatologi pret ādas vēzi veiktā aptauja.
No tiem aptaujas dalībniekiem, kas nelieto saules aizsargkrēmu, liela daļa jeb 43% atzinuši - to nedara tādēļ, ka “man nepatīk smērērēt uz ādas”, 25% uzskata, ka no saules nav jāsargājas, bet 18% neuzticas krēmu aizsardzībai.
Aptaujā bija iekļauts interesants jautājums par to, cik ilgā laika cilvēks, kurš lieto aizsargkrēmus pret saules stariem, iztukšo 100 ml lielu iepakojumu. 25% jeb ceturtajai daļai aptaujāto ar to pietika divām sezonām, kaut gan, izmantojot krēmu visam ķermenim pietiekamā daudzumā, ar šādu iepakojumu var pietikt vien dažām reizēm. Teju trešdaļa jeb 29% Latvijas iedzīvotāju ādu no saules iedarbības sargā, kā pagadās – reizēm jā, reizēm nē, bet 8% vispār neuzskata, ka tas ir svarīgi.
Pozitīva ziņa - lielākā daļa jeb 59% aptaujāto atzīst, ka rūpējas, lai no saules iedarbības tiek pasargāti arī ģimenes locekļi – bērni u.c., 27% to dara reizēm, 8% atzīst, ka to nedara, bet 6% neuzskata, ka no saules būtu īpaši jāsargājas.
“Ir zinātniski pierādīts, ka saules radīti atkārtoti ādas apdegumi ir kā bumba ar laika degli, jo tie rada paaugstinātu risku dzīves laikā saslimt ar kādu no ādas vēža formām, tostarp agresīvo melanomu,” uzsver Raimonds Karls, biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs.