Liksisenatīds agrīnas Parkinsona slimības pārvaldībā
Pētījumi turpinās, izvērtējot liksisenatīda efektu motoriskās funkcijas traucējumu apturēšanā Parkinsona slimības pacientiem, kam slimība noteikta ne senāk kā 3 gadus no pētījuma brīža. Šis bija otrās fāzes nejaušināts, ar placebo kontrolēts pētījums. Tajā iekļauti Parkinsona slimības pacienti, kas saņem stabilu devu ar standarta medikamentiem simptomu pārvaldībā un kam uz pētījuma sākumu nav motorisko simptomu. Pēc nejaušības principa pacienti iedalīti 1:1 vai nu placebo grupā vai 1 x dienā s/c liksisenatīda grupā 12 mēnešus. Novērojuma laiks – 12 +2 mēneši. Primārais pētījuma iznākums bija izmaiņas MDS–UPDRS III daļas skalā, izvērtējot motoriskās funkcijas (no 0–132 punktiem, kur augstāks punktu skaits nozīmē sliktāku motorisko funkciju).
Pētījumā iekļāva 156 pacientus, 78 katrā grupā. MDS–UPDRS III daļas skalas punktu skaits pētījuma sākumā bija vidēji 15 abās grupās. Pēc 12 mēnešiem punktu skaits MDS–UPDRS skalā mainījies par -0,04 punktiem (norādot uz uzlabojumu) liksisenatīda grupā un par 3,02 (norādot uz pasliktinājumu) placebo grupā (atšķirība 3,08; 95 % TI 0,86–5,30; p = 0,007). Pētījuma 14.mēnesī, kad pagājuši 2 mēneši kopš liksisenatīda pārtraukšanas, vidējais MDS–UPDRS punktu skaits liksisenatīda grupā bija 17,7 (95 % TI 15,7–19,7) un 20,6 (95 % TI 18,5–22,8) placebo grupā. Jāpiebilst, ka 46 % no pētījuma dalībniekiem, kam bija nozīmēts liksisenatīds, bija nelaba dūša un 13 % atzīmēja vemšanas epizodes.
Pētījuma dalībnieki secina, ka agrīna Parkinsona slimības gadījumā liksisenatīda lietošana novērš motorisko simptomu progresēšanu labāk kā placebo, bet ir saistīta ar gastrointestinālām blaknēm. Nepieciešami garāki un apjomīgāki pētījumi par liksisenatīda efektivitāti un drošumu pacientiem ar Parkinsona slimību.
Avots: Wassilios G. et al. Trial of Lixisenatide in Early Parkinson’s Disease. Published April 3, 2024 N Engl J Med 2024;390:1176-1185, DOI: 10.1056/NEJMoa2312323, VOL. 390 NO. 13