Lielākā daļa hroniskas nieru slimības pacientu nezina par savu diagnozi
27. maijā, Nieru veselības nedēļas ietvaros Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā seši nefrologi bez maksas pieņēma iedzīvotājus. Šo iespēju izmantoja arī cilvēki, kam jau bija veiktas analīzes un kas ilgi gaidījuši iespēju tikt pie nefrologa. Gaidīšana pie nefrologa Latvijā var ilgt no viena līdz sešiem mēnešiem - atkarībā no ārstniecības iestādes un nefrologa, pie kura pacients pieteicies.
“Ja valsts kompensētu kaut 50% no jaunāko un modernāko medikamentu cenas, tas būtu brīnišķīgi. Nepieciešams arī palielināt vietu skaitu nefroloģijas rezidentūrā, lai būtu vairāk nefrologu un mazākas rindas,” norāda Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente Ieva Ziediņa.
Hroniska nieru slimība ir grūti ārstējama un visbiežāk tiek novēloti diagnosticēta. Hroniskai nieru slimībai trīs galvenie riska faktori ir – cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens un aptaukošanās. Kardiologs Kārlis Trušinskis ekpertu diskusijā uzsvēra savstarpēju saistību starp kardiovaskulārajām slimībām un nieru slimībām, kā tās ietekmē viena otru.
Ar hronisku nieru slimību visā pasaulē slimo aptuveni desmitā daļa iedzīvotāju, konkrēti Latvijā tie ir 12 000 pacientu uz katriem 100 000 iedzīvotājiem. Lai izvairītos no novēlotas diagnostikas, ļoti svarīga ir ikgadējā vizīte pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs uzsvēra, ka apmēram 90% no pacientiem ar hronisku nieru slimību nezina, ka viņiem tā ir.
Viņš pastāstīja par Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pilotprojektu bezmaksas testiem mikroalbumīnūrijas noteikšanai ne tikai cukura diabēta pacientiem, bet arī sirdzējiem ar citām saslimšanām, kas rada paaugstinātu risku hroniskas nieru slimības attīstībai, piemēram, pacientiem ar sirds mazspēju, paaugstinātu asinsspiedienu. Šī ekspresdiagnostikas metode ir ātrs veids, kā pieņemšanas laikā agrīni noteikt nieru slimību pacientiem reģionos, kur nav tuvumā ērti pieejamu laboratoriju. Ģimenes ārsti aicināti pieteikties bezmaksas testa strēmeļu komplektam.