Labbūtības un līdzestības saistības ietekme, ievērojot Covid–19 ieviestos epidemioloģiskās drošības nosacījumus
Lai strādātu jebkāda veida profilaktiskā stratēģija, tā ir atkarīga no sabiedrības līdzestības un individuālās vēlmes šos noteikumus ievērot. Šo individuālo ideoloģiju bieži ietekmē dažādi faktori kā ziņas medijos, sociālajos tīklos, kā arī ģimenes un draugu pieredzes stāsti. Ir svarīgi saprast, vai psihiskā veselība un personas labbūtība ietekmē personas attieksmi un līdzestību pret profilaktiskajiem pasākumiem Covid–19 ierobežošanā. Un tas bija šā pētījuma mērķis – noskaidrot zināšanas, attieksmi un praktisko rīcību medicīnas profesionāļu un nemediķu vidū saistībā ar Covid–19 profilaktiskajiem pasākumiem un kā šīs zināšanas un attieksme tiek ietekmēta atkarībā no personas labbūtības.
Šis bija multinacionāls šķērsgriezuma pētījums, kas tika veikts ar elektronisku aptaujas anketu palīdzību laika posmā no 2020.gada maija–jūnija. Aptaujas anketa tika izplatīta 36 valstīs ar sociālo mediju, e–pastu un mutiska aicinājuma palīdzību. Par dalībniekiem tika izvēlēti veselības aprūpē strādājošie ar ≥ 21 gada darba stāžu un nemediķi. Galvenais pētījumā sagaidāmais iznākums bija riska faktori, kas ietekmē zināšanas, attieksmi un praksi attiecībā uz personīgo higiēnu (roku mazgāšana, sejas maskas) un sociālo distancēšanos Covid–19 pandēmijas laikā un kādas ir atšķirības starp mediķiem un nemediķiem.
Aptaujā piedalījās 2 703 dalībnieki, no kuriem 40,5 % bija veselības aprūpes profesionāļi. Lielākā daļa kohortas bija no Singapūras. Aptaujas dati pierādīja, ka veselības aprūpes profesionāļi ir daudz zinošāki par personīgo higiēnu (aOR 1,45, 95 % TI -1,14–1,83) un sociālo distancēšanos (aOR 1,31, 95 % TI -1,06–1,61) salīdzinot ar nemediķiem. Veselības aprūpes profesionāļiem drīzāk bija pozitīva attieksme pret personīgo higiēnu un 1,5 reizes lielāka vēlme izmantot tādas mobilās aplikācijas, kas fiksē potenciālo kontaktu ar Covid–19 inficēto. Aptaujas dati rāda, ka veselības aprūpes profesionāļu vidū ir augsti līdzestības rādītāji attiecībā uz personīgās higiēnas un sociālās distancēšanās ievērošanu.
Tajā pašā laikā veselības aprūpes profesionāļiem daudz izteiktāka bija ne tikai emocionālā (aOR 1,94, 95 % TI 1,44–2,61), bet arī sociālā (aOR 2,07, 95 % TI -1,55–2,78) un psiholoģiskā (aOR 2,13, 95 % TI 1,59–2,85) labbūtība. Veselības aprūpes profesionāļu vidū bija daudz labākas zināšanas un daudz pozitīvāka attieksme pret Covid–19 epidemioloģiskās drošības nosacījumiem, un iespējams šo cilvēku augstie labbūtības rādītāji ir iemesls, kādēļ līdzestība šajā pētījuma grupā ir augstāka.
Iespējams, lai uzlabotu līdzestību esošajiem ierobežojumiem, jāfokusējas ne tikai uz izglītošanu, bet arī sabiedrības labbūtības nodrošināšanu. Tomēr, kā jau aptaujas anketās mēdz notikt – jāņem vērā fakts, ka veselības aprūpes profesionāļi iespējams uz jautājumiem atbild tā, kā būtu pareizi, nevis tā, kā paši rīkojas un jūtas realitātē...
Avots: Shah SU, Xiu Ling Loo E, En Chua C, Sen Kew G, Demutska A, Quek S, Wong S, Lau HX, Low EXS, Loh TL, Lung OS, Hung ECW, Rahman MM, Ghoshal UC, Wong SH, Cheung CKY, Syam AF, Tan N, Xiao Y, Liu JS, Lu F, Chen CL, Lee YY, Maralit RM, Kim YS, Oshima T, Miwa H, Siah KTH, Pang J. Association between well-being and compliance with COVID-19 preventive measures by healthcare professionals: A cross-sectional study. PLoS One. 2021 Jun 7;16(6):e0252835. doi: 10.1371/journal.pone.0252835. PMID: 34097719.