Kortikosteroīdi Covid–19 ārstēšanā: sistemātisks pārskats
Lai noskaidrotu, vai sistēmiski lietojamie kortikosteroīdi ir efektīvi un droši Covid–19 terapijā, tika veikts sistemātisks pārskats, izmantojot tādas datu bāzes kā Cochrane Covid–19 pētījumu reģistrs (kas sevī iekļauj PubMed, Embase, CENTRAL, ClinicalTrials.gov, WHO ICTRP un medRxiv datus), Web of Science un WHO Covid–19 pasaules literatūru par koronavīrusa infekciju. Pārskatā tika iekļauti nejaušināti kontrolēti pētījumi, kas izvērtēja sistēmiski lietojamu kortikosteroīdu ietekmi uz pacientiem ar Covid–19, ņemot vērā slimības pakāpi, pacienta vecumu, dzimumu vai etnisko izcelsmi. Pētījumā tika iekļauti visi analizētie kortikosteroīdi visās piedāvātajās devās. No salīdzinājumiem tika iekļauti sekojoši: sistēmiski kortikosteroīdi plus standartaprūpe pret standartaprūpi vienu pašu, devu salīdzinājumi, laika salīdzinājumi (agrīni, vēlīni sākta terapija), dažādi kortikosteroīdi savā starpā vai salīdzināti ar kādu citu aktīvo vielu.
Pārskatā tika iekļauti vienpadsmit nejaušināti kontrolēti pētījumi ar 8075 dalībniekiem, no kuriem 87 % bija no augsta ienākumu līmeņa valstīm. Kopā 3072 pacienti saņēma kortikosteroīdu terapiju, visbiežāk saņemot deksametazonu (n = 2322). Tika identificēti šobrīd noritoši 42 pētījumi un 16 pētījumi, kuri pabeigti, bet vēl nav pieejami rezultāti.
Stacionētiem pacientiem ar Covid–19 infekciju standartaprūpe plus kortikosteroīdu terapija deviņos nejaušināti kontrolētos pētījumos norādīja uz nelielu visu iemeslu mirstības samazināšanos (vidējais novērošanas laiks 28 dienas: risku attiecība 0,89, 95 % TI 0,80–1,00, vidējas ticamības pierādījumi). Kortikosteroīdi ietekmēja laiku, kurš tika pavadīts bez skābekļa terapijas, to paildzinot (vidēji 2,6 dienas pret četrām dienām, 95 % TI 0,67–4,53; zemas ticamības pierādījumi). Nepieciešamība pēc invazīvas plaušu ventilācijas pēc šiem pētījumiem saistībā ar kortikosteroīdu ietekmi nebija izvērtējama.
Viens pētījums, kas salīdzināja metilprednizolonu ar deksametazonu bija ar nelielu dalībnieku skaitu (n = 86), tāpēc pierādījumi par mirstības samazināšanos un nepieciešamība pēc mākslīgās plaušu ventilācijas bija ļoti zemas ticamības. Šobrīd nav pieejami pētījumi par kortikosteroīdu ietekmi uz vieglu slimības gaitu vai asimptomātiskiem gadījumiem.
Kaut arī ir rasti vidējas ticamības pierādījumi par kortikosteroīdu pozitīvo ietekmi uz mirstības samazināšanos, ir nepieciešami jauni labas kvalitātes pētījumi par specifiskām slimības smaguma pakāpēm, tajā skaitā arī par kortikosteroīdu devām un dažādiem veidiem. Jāizvērtē ne tikai mirstība kā iznākums, bet arī citi iznākumi. Tā kā šobrīd vēl 42 pētījumi notiek un 16 pētījumu rezultāti drīz būs pieejami, tas varētu mainīt šobrīd esoši redzējumu par kortikosteroīdu lietderīgumu Covid–19 pacientiem.
Avots: Wagner C, Griesel M, Mikolajewska A, Mueller A, Nothacker M, Kley K, Metzendorf MI, Fischer AL, Kopp M, Stegemann M, Skoetz N, Fichtner F. Systemic corticosteroids for the treatment of COVID-19. Cochrane Database Syst Rev. 2021 Aug 16;8:CD014963. doi: 10.1002/14651858.CD014963. PMID: 34396514.